Tikai 61% vēlētāju uzskata, ka rezultāti saskaitīti godīgi
Tikai 61% vēlētāju uzskata, ka iecirknī, kurā viņi balsoja pēdējās vēlēšanās, rezultāti tika saskaitīti godīgi, liecina pētījumu centra SKDS aptauja, kas jūnijā tika veikta sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK).
Nedaudz mazāk kā viena piektā daļa (18%) uzskata, ka rezultāti netika saskaitīti godīgi, savukārt gandrīz tikpat respondentiem jeb 17% bija grūti pateikt, vai rezultāti tika saskaitīti godīgi.
To, ka rezultāti noteikti saskaitīti godīgi, biežāk nekā caurmērā uzskatīja respondenti vecumā no 45 līdz 54 gadiem, aptaujātie ar augstāko izglītību, tie, kuri ģimenē sarunājas latviešu valodā, aptaujātie ar zemiem ienākumiem, Kurzemē un Zemgalē dzīvojošie, pētījuma dalībnieki lauku apvidos un tie, kuri pētījumā atbildēja, ka noteikti piedalīsies vēlēšanās.
Savukārt atbildi, ka rezultāti noteikti nebija saskaitīti godīgi un lielāka ir varbūtība, ka netika saskaitīti godīgi, pauda vēlētāji, kuri, visticamāk, nepiedalīsies vēlēšanās, krievvalodīgie un vēlētāji Vidzemē.
Lūgti novērtēt, cik ticams ir apgalvojums, ka arī 10. Saeimas vēlēšanās pastāv iespēja, ka varētu būt mēģinājumi viltot rezultātus, 25% uzskatīja, ka tas ir pilnīgi iespējami, 41% — ka drīzāk iespējami.
Ka mēģinājumi viltot vēlēšanu rezultātus ir drīzāk neiespējami, norādīja 15%, un tikai 2% uzskata, ka šādi mēģinājumi ir pilnīgi neiespējami.
To, ka mēģinājumi viltot rezultātus ir kopumā iespējami, biežāk nekā caurmērā atzīmēja Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 34 gadiem, ar pamatizglītību, vidzemnieki un tie, kuri noteikti piedalīsies vēlēšanās.
Puse jeb 50% aptaujāto uzskata, ka tieši partijas un partiju apvienības varētu mēģināt viltot vēlēšanu rezultātus vēlēšanās. Nedaudz retāk šāds uzskats minēts par atsevišķiem kandidātiem (41%), bet trešā biežāk minētā atbilde ir „ekonomiskie grupējumi” (30%).
10% aptaujāto uzskata, ka rezultātu viltošanā varētu būt ieinteresētas vēlēšanu iecirkņu komisijas, bet 9% aptaujāto uzskata, ka arī pašvaldību vēlēšanu komisijas vai CVK varētu gribēt viltot rezultātus.
Lielākā daļa ir noraidoša pret balsu pirkšanu, 76% aptaujāto nepiekristu balsot par noteiktu sarakstu, ja viņiem par to piedāvātu naudu. Savukārt 15% gan šādam darījumam piekristu.
Biežāk par samaksu balsot būtu gatavi vīrieši, balsstiesīgie vecumā no 18 līdz 24 gadiem, ar pamatizglītību, krievvalodīgie, aptaujātie ar zemiem ienākumiem, turklāt tie, kuri noteikti vai, visticamāk, nepiedalīsies vēlēšanās.
Divas trešdaļas balsstiesīgo iedzīvotāju (68%) jūnijā uzskatīja, ka piedalīsies Saeimas vēlēšanās, kas notiks 2. oktobrī. Savukārt 25% vēlēšanās nedomāja piedalīties.
