Nākamnedēļ iestāsies astronomiskais rudens

Rudens ekvinokcija ir laika moments, kurā Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi. Šajā laikā diena ar nakti visos Zemes punktos ir vienādā garumā, un diena lēnām kļūst arvien īsāka par nakti.

Kā vēsta tautas ticējums, kāds vējš pūtīs rudens iestāšanās laikā, tāds gaidāms viss rudens. Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi prognozē, ka pūtīs ziemeļrietumu, rietumu vējš, bet pūtīs arī dienvidrietumu vējš.

Tāpat tautas ticējumos teikts, ja rudenī ir skaists laiks, tad būs agra ziema, bet ja rudenī ir daudz miglas, tad ziemā būs daudz sniega. Ja rudeņos kurmji rok augstus rakumus, tad ziemā būs liels sniegs.

Senie latvieši rudens atnākšanu svinēja Miķeļdienā - 29.septembrī. Miķeļi svinēti kā ražas svētki, kuros godināts Jumis - auglības un pārpilnības simbols.

Saskaņā ar ticējumiem labībai šajā laikā jau bija jābūt nopļautai un savestai zem jumta. Miķeļa dienā zemnieki ziedoja vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu un naudu. Uz svētku galda noteikti vajadzēja būt gaļai, tāpēc kāva aunu, āzi vai, visbiežāk, sivēnu, kas barots īpaši šai dienai un nosaukts par Miķelīti.

Astronomiskais pavasaris šogad iestājās 20.martā plkst.19.32, bet ziemas saulgrieži būs 22.decembrī plkst.1.38.

Latvijā pāreja no vasaras laika notiks 31.oktobrī, naktī no sestdienas uz svētdienu, plkst.4, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2001.gada 9.janvāra Ministru kabineta noteikumi par pāreju uz vasaras laiku. Atbilstoši noteikumiem marta pēdējā svētdienā plkst.3 pulksteņu rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu, bet oktobra pēdējā svētdienā plkst.4 - par vienu stundu atpakaļ.

LETA