Inčukalna indes dīķis piesaista ekstrēmistus
Ķīmisko atkritumu un indes krātuvi – Inčukalna sērskābā gudrona dīķus sākuši apmeklēt ekstrēmo piedzīvojumu meklētāji. Tas noticis pēc vides ministra paziņojuma, ka dīķus neapsargā.
Kad mēneša sākumā Inčukalna un Vangažu apkaimi pārklāja nepatīkamas smakas mākonis, atbildīgie vides dienesti sāka meklēt tā izcelsmes cēloni. Tika konstatēts, ka smaku rada Inčukalna gudrona dīķos paslepus izgāzti ķīmiski atkritumi. Tagad tiek meklēts vaininieks.
Vides ministrs Raimonds Vējonis pat sasauca īpašu preses konferenci, veltītu Inčukalna gudrona dīķu problemātikai. Tajā tika stāstīts ne tikai par gudrona dīķu kaitīgumu, bet arī atklāts, ka tos neviens īsti neapsargā.
Pirms pieciem gadiem Vides ministrija ap šiem dīķiem izveidoja žogus un nodrošināja apsardzi, taču pēc tam, kad vides nozarei samazināja finansējumu, to vairs nav iespējams nodrošināt. Pēc tam, kad pavasarī tika nozagts žogs, žogu atjaunošana nav iespējama, jo nav līdzekļu šādiem mērķiem.
To tikai vajadzēja ekstrēmā tūrisma cienītājiem. Tagad viņi, uzzinājuši, ka gudronu dīķiem ir brīva piekļuve, pulcējas dīķa krastos un pēta ne tikai, kas tajos izgāzts, bet pat mēģina to aizdedzināt. Par šādiem ceļojumiem internetā nu ir ievietoti arī video.
Inčukalna sērskābā gudrona dīķus izveidoja pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Sērskābais gudrons ir jēlnaftas pārstrādes blakusprodukts, kas rodas tehnoloģiskajā procesā, ko savulaik dažādu parfimērijas un medicīnisko eļļu ražošanā izmantoja smērvielu rūpnīca Rīgā. Padomju laikā Rīgas smērvielu rūpnīca kaitīgos atkritumus izgāza Inčukalna dīķi un kopš tā laika tie arī piesārņo dabu. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā tur atkritumus pārstāja izgāzt, bet piesārņotos dīķus tā arī nerekultivēja un tie joprojām piesārņo apkārtējo vidi.
„Ekstrēmie tūristi” mēģina aizdedzināt Inčukalna gudrona dīķi:
