Bebri sāk apdraudēt arī Latgali. Pa Liepāju pastaigājas kaila jauniete...

Visnotaļ ne iepriecinošajā demogrāfiskajā situācijā it kā būtu jāpriecājas, ka kārtējie latvieši atkal iestūrē laulības ostā. Tomēr Latvijā ir pagasts, kur par to ne īpaši ir sajūsmināti, jo tas rada pamatīgas jukas.

Pēc senām tradīcijā jaunajam pārim ir jāpārceļo pāri septiņiem tiltiem. Viens no iemīļotākajiem šādiem tiltiem ir pāri Kazupītei Gulbenes novada Litenes pagastā, kuru kāzinieki vienmēr pamanās pārveidot. Gan jaunais pāris, gan kāzu viesi vienmēr norādei pirms tilta „Kazupīte” virs burta a uzkrāso garumzīmi. Tā nu Kazupīte pārvēršas par Kāzupīti. Gan pagasta pārvaldnieks, gan ceļu apsaimniekotāji pastāvīgi ir spiesti pārkrāsot ceļa norādi. Tomēr sekmes tikai ir uz pāris dienām – līdz nākamajām kāzām. Tā nu varam nonākt līdz tam, ka būs jāmaina upītes vēsturiskais nosaukums.

Litenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Lapiņš Gulbenes laikrakstā „Dzirkstele” spriež, ka cītīgie kāzu rīkotāji, gatavojoties kāzām un domājot par dažādām izdarībām, kā izklaidēt jaunlaulātos un kāzu viesus, tikai Gulbenes pusē maina upei nosaukumu. Tas ir unikāls fenomens!

„Izskatās, ka iedzīvotāji tiešām grib, lai šo upi pārdēvē! Laikam būs arī jāpārdēvē, lai nebūtu pārpratumu tiem, kas meklē ceļu pēc kartes,” teic Litenes pagasta pārvaldnieks.

Nedēļas sākumā pārsteiguma brīžus piedzīvoja liepājnieki, kuriem bija jānoraugās pilsētas psihiatriskās slimnīcas pacientu dīvainībās.

Vispirms pirmdien no rīta pašvaldības policisti Jūrmalas parkā aizturēja vīrieti, kurš sēdēja strūklakas vidū. Kā noskaidrojās, viņš ir psihoneiroloģiskās slimnīcas pacients, kurš no turienes bija aizmucis. Policijas darbinieki viņu nogādāja atpakaļ.

Savukārt mazliet vēlāk „municipāļi” Raiņa un Pīlādžu ielas krustojumā aizturēja 1985. gadā dzimušu sievieti, kura kaila pastaigājās pa ielu. Policisti arī viņu nodeva neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem.

Svētdien Ogres pašvaldības policijai tika ziņots, ka pie vienas no ēkām Upes prospektā kurina ugunskuru. Notikuma vietā kārtības sargi sastapa 1967. gadā dzimušu vīrieti, kurš paskaidroja, ka viņš palīdzot draugam sadedzināt nevajadzīgās mantas, respektīvi, ugunī tika iemests matracis.

„Mēs (pašvaldības policija) pietiekami saudzīgi un saprotoši izturamies pret lapu dedzinātājiem, ja ugunskura dūmi netraucē kaimiņiem,” atklāj Ogres novada pašvaldības  policijas priekšnieks Uģis Ulmanis. Taču šoreiz vainīgajam no soda neizsprukt, jo privātmājai pieguļošajā teritorijā tika sakurts pamatīgs ugunskurs, kurā tika dedzinātas sadzīves lietas. Par šādu pārkāpumu var tikt izteikts brīdinājums vai naudas sods līdz 20 latiem.

Remontstrādniekiem zog trepes un atslēdz elektrību

Būvfirmas „Kurzemes amatnieks A” strādnieki tādu pretdarbību, kādu viņiem šajās dienās jāpiedzīvo liekot logus Talsu ielas 41. namā  Liepājā, līdz šim nav piedzīvojuši. Mājas iedzīvotāji dažādos veidos traucē strādāt. Gan pārtraucot elektroenerģijas piegādi, gan beigu beigās pat nozogot kāpnes.

„15 gadu esmu šajā biznesā, bet ar kaut ko tādu saskāros pirmo reizi,” izbrīnu un sašutumu portālam liepajniekiem.lv neslēpj „Kurzemes amatnieks A” valdes priekšsēdētājs Aldis Rudzītis.

Uzņēmums uzvarējis konkursā par logu nomaiņu Talsu ielas 41. namam un nu to arī veic. Nama apsaimniekotājs SIA „Jaunliepāja” Kurzemes amatniekiem devis atļauju elektroinstrumentus pievienot pie mājas kopīgā elektrotīkla, jo citādi strādāt nemaz nav iespējams – logu nomaiņas dēļ neved pie mājas strāvas ģeneratoru. Taču iedzīvotājiem tas acīmredzot nav pa prātam.

„Cilvēki strādā, pēkšņi instruments pārstāj darboties. Iet skatīties – izrādās, ka kāds no mājas pavēris durvis vai gājis garām un izgriezis korķus. Un tā vairākkārt. Strādniekiem bija nemitīgi jāskraida turp un atpakaļ. Es nekādi nesaprotu, kādēļ. Kur palikusi cilvēku laipnība? Mēs taču viņu labā strādājam, lai viņiem būtu jauni logi un siltāka māja,” Rudzītis ir neizpratnē. Iedzīvotāji pat ūdeni nedodot. „Viņi atcērt, lai prasot tam, kas darbus pasūtījis.” Mājas iedzīvotāji izdarības kulmināciju sasniedza pirms nedēļas. „Mūsu strādniekiem nozaga alumīnija kāpnes. Viss notika dažās minūtēs. Strādnieki nogāja lejā uz mašīnu pēc logiem, bet, kad atgriezās, kāpņu vairs nebija. Mājai ir tikai viena kāpņu telpa, tātad svešs neviens ienākt nevarēja. Pilnīgi noteikti kāds no iedzīvotājiem pavēra durvis un ienesa kāpnes iekšā,” uzskata Rudzītis.

Nama īrnieki, visticamāk, baidās, ka jau tā trūcīgajos apstākļos viņiem liks par patērēto strāvu maksāt.

Bebri traucē arī latgaliešiem

Ne tikai Rīgas rātei galvassāpes sagādā bebri un tā nav vienīgā, kas kaļ „pretbebru plānus”. Arī Rāznas nacionāla parka administrācija nu ir sākusi īstenot pretbebru projektus.

Līdzīgi kā galvaspilsētā Rīgā, arī Rāznas nacionālajā parkā aktīvi uzdarbojas bebri, tie sastopami nacionālā parka vērtīgākajās dabas lieguma zonās. Problēma jau agrāk tika apzināta, un tika meklēti iespējamie lokalizēšanas un likvidēšanas varianti.

Preventīvie darbi ozolu aizsardzībai uz Ežezera salām veikti jau 2009. gadā Eiropas dabas un nacionālo parku dienai veltīto aktivitāšu ietvaros. Septembra sākumā Ežezera apsekojuma laikā konstatēti bebru postījumi uz vairākām salām. Grauzēji apgrauzuši vairākus krietnus ozolus. Lai pasargātu platlapjus no iespējas kļūt par bebra brokastīm vai koksnes krājumiem ziemai, Dabas aizsardzības pārvaldes Rāznas nacionālā parka administrācijas darbinieki vairākus salās augošos kokus ietērpusi metāla sieta drānās.

Pašlaik bebri intensīvi gatavojas ziemai, veido krājumus, ko tie izmantos ziemā biezas ledus segas apstākļos. Pārziemošanai tie sagādā sev sīku koku un krūmu daļiņas. Lielos kokus tie apgrauž lielākoties pavasarī. Tādēļ nākamais bebru uzbrukums sagaidāms pavasarī un cilvēki gan Rīgā, gan Latgales pusē jau gatavojas „lielajam kariņam”.