Katrā Latvijas pilsētā savādāks sods par buršanos

­

Praktiski katras pašvaldības noteikumos ir noteikts sods par „uzmākšanos apkārtējiem ar buršanu sabiedriskajās vietās”. Formāli pašvaldības policisti var sastādīt administratīvos protokolus pat pret Dziesmu un deju svētku rīkotājiem, kuri no Mežaparka Lielās estrādes visus uzstājīgi aicina pieburt labu laiku dziedot „Spīguļo, Saulīt, spīguļo, Saulīt!”. Vai, piemēram, par maģiskā bluķa vilkšanu Ziemassvētkos.

Jāsaka, ka Dziesmu svētku norise Rīgā kopš nesena laika vairs nav īpaši apdraudēta, jo no galvaspilsētas sabiedriskās kārtības noteikumiem ir izņemts punkts par aizliegumu „uzmākties ar buršanu”.

Tomēr citviet sodus nevis atceļ, bet gan aktualizē un paaugstina. Tā Jelgavā tikko nolemts, ka par buršanos turpmāk sods būs 20 latu apmērā.

Pēc novadu izveides pērnvasar visām pašvaldībām par jaunu ir jāapstiprina sabiedriskās kārtības noteikumi un tās tajos automātiski ietver arī savulaik iestrādātos standartus par buršanos, kaut gan reāli nav dzirdēts, ka pašvaldības policija kādu līdz šim būtu sodījusi par buršanos. Buršanās kā „piedevu” iekļauj standartizēto noteikumu projektā, kurā ir noliegts arī uzmākties ar ubagošanu un zīlēšanu.

Vienīgā atšķirība ir soda apmēros. Kasjauns.lv ielūkojās vairāku novadu sabiedriskās kārtības noteikumos un konstatēja, ka pirms doties burties uz kādu pilsētu, ir rūpīgi jāizstudē vietējie likumi, jo var izrādīties, ka kaimiņpagastā buramvārdu skaitīšana ir daudzkārt izdevīgāka. Sods par buršanos ir no 10 līdz 50 latiem.

Bauskā un Rēzeknē par buršanos draud 10 latu liels naudas sods. Jaunpiebalgā un Valkā nāksies maksāt divreiz vairāk – 20 latus. No 30 latiem var nākties šķirties Apē, Aucē, Cēsīs un Dobelē. Nekādā gadījumā nevajadzētu doties burties uz Rugājiem. Tur sods ir gaužām drastisks – 50 latu.

Latviešu skaidrojošā vārdnīcā teikts, ka buršana ir maģisku darbību veikšana, cenšoties panākt savu gribu.

­