Puse vēlētāju tagad balsos par citu partiju nekā iepriekšējās vēlēšanās

Tikai 30% pilsoņu pauduši gatavību arī šajās Saeimas vēlēšanās balsot par to pašu partiju, par kuru savu balsi atdeva pirms četriem gadiem, bet 24% aptaujāto bija grūti atbildēt uz jautājumu par to, vai viņi 2.oktobrī iecerējuši balstot par to pašu partiju, ko iepriekšējās - 9.Saeimas vēlēšanās.

7% no tiem, kas arī šoreiz balsos par to pašu politisko spēku, to pamato ar savu uzticību vienai partijai jau daudzus gadus. 6% norādījuši, ka balsos par to pašu partiju, jo citi nav paveikuši neko tādu, lai izvēlētos viņus. 5% - jo citi nevar piedāvāt labāku alternatīvu, 4% - jo atbalsta partijas programmu un ideoloģiju, 4% - jo viņiem patīk šīs partijas līderi, 2% - jo šī partija ir godprātīgi strādājusi tautas labā, un vēl 2% - jo partijas politika atbilst viņa personiskajām interesēm.

Savukārt no tiem 46%, kas šoreiz balsos par citu politisko spēku, 17% uzsvēruši, ka to darīs, jo vēlas, lai Saeimā būtu pilnīgi citi cilvēki, 15% - jo ir vīlušies partijā un tās pārstāvjos, 5% - jo citi politiķi sevi pierādījuši labāk, 5% - jo partijas, par ko viņi balsoja iepriekšējas Saeimas vēlēšanās, vairs nav. Vēl 4% balsos par citu partiju, jo viņu iepriekšējās Saeimas vēlēšanās atbalstītā partija izveidojusi apvienību ar citām partijām, kas viņiem nav pieņemamas.

Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS direktors Arnis Kaktiņš norāda, ka arī pirms 9.Saeimas vēlēšanām vairākums iedzīvotāju vēlējās pārmaiņas, taču rezultātā pie varas nonāca tie paši politiķi, kas jau strādāja 8.Saeimā. Viņa vērtējumā ļoti reāla ir varbūtība, ka arī šoreiz "kauliņi izkritīs tāpat" un pēc 10.Saeimas vēlēšanām saglabāsies tā pati koalīcija, kas jau tagad strādā.

"Cilvēki gribēja pārmaiņas, bet vēlēšanas to neatnesa. Arī šoreiz šāds scenārijs ir reāls. Manuprāt, tā ir nejauka un biedējoša perspektīva, jo tas nozīmētu, ka pārmaiņu nebūs," sacīja Kaktiņš.

Sociālantropologs Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Roberts Ķīlis piekrīt Kaktiņam, paužot pārliecību, ka vēlētājiem ir pārliecība, ka kaut kas jādara citādi, taču pieprasīt pārmaiņas sabiedrība vēl ir visai kūtra un nav gatava radikālām pārmaiņām. Viņaprāt, tas ir rezultāts vilšanās sajūtai politikā, ekonomikā un sabiedrībā.

Tomēr 10.Saeimā ievēlētajiem politiķiem divarpus gadu garumā būs visai liela, vēlētāju netraucēta rīcības brīvība, jo nebūs jāsatraucas par vēlēšanām. Tādejādi politiķi varēs komfortabli rīkoties un pieņemt lēmumus pēc savas patikas un saprašanas, sacīja Ķīlis. Vēl jo vairāk tāpēc, ka sabiedrībā valdošais noskaņojums neliecina, ka tā būtu gatava iziet ielās un iestāties par savām interesēm, bet gan noskaņota vairāk noraudzīties politikas procesos, nekā tos aktīvi ietekmēt.

Pēc Ķīļa teiktā, vienīgais iemesls, kas varētu sacelt tautu kājās, ir korekcijas pensiju sistēmā, kas, visticamāk, nākamā gada laikā esot gaidāmas. Tā kā sabiedrības vēlme aktīvi piedalīties lēmumu veidošanas procesā ir kūtra, ir nepieciešams sistemātisks nevalstisko organizāciju darbs, lai politisko dienaskārtību varētu ietekmēt, uzskata Ķīlis.

Latvijas pilsoņu aptauju veica sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS laika posmā no 13.augusta līdz 27.augustam, aptaujājot 862 Latvijas pilsoņus vecumā no 18-74 gadiem.

Pētījuma laikā Latvijas iedzīvotāji tika lūgti atbildēt arī uz jautājumu, vai viņi ir informēti, kas notiks šā gada 2.oktobrī. Nedaudz vairāk nekā četras piektdaļas jeb 81% no aptaujātajiem 1000 iedzīvotājiem bija informēti, ka šajā datumā norisināsies

Saeimas vēlēšanas. 2% uzskatīja, ka 2.oktobrī ir gaidāmas pašvaldību vēlēšanas, bet 1% atzīmēja, ka notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Mazāk nekā 1% iedzīvotāju domāja, ka 2.oktobrī būs Vislatvijas skolotāju streiks vai lietussargu revolūcijas otrā daļa. To, ka nav informēti, kas notiks 2.oktobrī, minēja 17% iedzīvotāju.