Publisko "airBaltic" akcionāru līgumu. Darījums, aiz kura stāv AŠ2?

­

Līgums noslēgts 2009.gada 4.martā, un to parakstījis SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" pārstāvis Alnis Vītols un toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC). Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Nila Freivalda parakstam vieta ir atstāta, taču Freivalds to parakstījis nav.

Vietnes autori norāda, ka šis varētu būt iemesls, lai apstrīdētu līguma parakstīšanu vai vismaz Šlesera pilnvaras toreiz, pēdējās dienās, pirms ministra pilnvaru nolikšanas (Ivara Godmaņa valdība krita 2009.gada 20.februārī, Valda Dombrovska (JL) valdību Saeima apstiprināja 12.martā) parakstīt līgumu bez valsts sekretāra apstiprinājuma, ko prasa kārtība, kādā valsts vārda jāparaksta komerciāli sadarbības līgumi.

Pamatojoties uz publiskotajiem dokumentiem, vietnes autori apgalvo, ka 2009.gada 4.martā parakstītais akcionāru līgums mīkstinājis valsts savulaik ar skandināvu lidsabiedrību SAS noslēgto akcionāru līgumu par labu lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam piederošajai firmai SIA "Baltijas aviācijas sistēmas".

Vienīgais veids, kā valsts patlaban var īstenot ietekmi "airBaltic", ir lidsabiedrības padome, kurā valstij ir trīs vietas, "Baltijas aviācijas sistēmām" - divas vietas. Tomēr arī šajā punktā Šlesera parakstītais līgums spēris soli pretim Flika kompānijai. Iepriekšējais "airBaltic" akcionāru līgums ar SAS paredzēja, ka valstij pienākas "airBaltic" padomes priekšsēdētāja vieta, bet privātajam īpašniekam - padomes priekšsēdētāja vietnieka, taču jaunajā līgumā noteikts, ka varbūt arī otrādi. Tas nozīmē, ka faktiski Flikam piederošais uzņēmums var kontrolēt gan visu "airBaltic" menedžmentu un valdi, gan arī uzraudzīt valdes darbu.

Jaunais līgums paplašinājis "airBaltic" valdes pilnvaras un kontroli pār visiem lielākajiem lidsabiedrības darījumiem nodevis Flika rokās. Bez valsts kā lielākā īpašnieka akcepta Fliks var slēgt lielus, līdz desmit miljoniem eiro jeb septiņiem miljoniem latu vērtus līgumus, tos izbeigt vai grozīt, lai arī SAS līgums noteica, ka valde var izlemt par līgumiem līdz vienam miljonam dolāru. Turklāt SAS līgums ierobežoja arī valdes pilnvaras bez padomes akcepta lemt par izdevumiem un investīcijām, kas ir lielākas par trīs miljoniem dolāru. Šāda punkta jaunajā akcionāru līgumā nav.

Līdz ar to bez saskaņošanas ar padomi Fliks kā valde var lemt arī par "airBaltic" floti, turklāt ne tikai par gaisa kuģu iegādi, bet arī pārdošanu, kā arī lidmašīnu nomu.

Lapas veidotāji sevi publiski īpaši neatklāj, bet šīsdienas publikāciju parakstījusi "B.Rulle". Domēns "pietiek.com" šā gada 16.augustā reģistrēts Īslandes galvaspilsētā Reikjavīkā. Iepriekš medijos kā portāla "Pietiek" pārstāve uzstājusies bijusī laikraksta "Diena" žurnāliste Baiba Rulle, bet sociālajā tīklā "Twitter" portālu pārstāv arī bijusī laikrakstu "Neatkarīgā" un "Dienas Bizness" žurnāliste Agnese Margēviča.

Fliks tikai izkārtne, aiz kuras slēpjas AŠ2?

Savukārt portāls db.lv norāda, ka līgums paplašina "Baltijas aviācijas sistēmas" kā mazākuma akcionāra pilnvaras un pieļauj, ka visa reālā kontrole pār "airBaltic" ir Flika rokās. Šlesers pēc tam, kad Fliks un BAS kļuva par airBaltic īpašnieku, varēja censties noslēgt tādu līgumu, kas privātajam īpašniekam nedotu tik lielu kontroli pār lidsabiedrību. Kā rāda dokumenti, bijušais ministrs ir rīkojies tieši pretēji un vēl vairāk stiprinājis privāta īpašnieka tiesības.

Iespējams, "Baltijas aviācijas sistēmas" ar Šleseru saista kas vairāk nekā tikai draudzīgas attiecības ar B.Fliku. Ņemot vērā arī B.Flika labās attiecības ar otru PLL līderi Andri Šķēli un žurnāla Ir atklāto, ka Šķēles ģimene kļuvusi par B.Flika biznesa partneriem. Proti, Šķēles ģimenei piederošs uzņēmums Ave Lat Sargs ir līdzīpašnieks BAS piederošajā North Hub Security. Iespējams, tomēr ne bez pamata esot versija, ka B.Fliks airBaltic darījumā ir tikai koša izkārtne, un, ka aiz BAS slēpjas vēl divu īpašnieku A.Šlesera un A.Šķēles intereses.

­