Arodskolās skolotāji spiesti runāt krieviski
Latvijas arodskolās, kurās mācībām būtu jānotiek tikai latviski, skolotāji spiesti runāt krieviski, jo daļa arodskolēnu nesaprot skolotāja latviski stāstīto, informē "Latvijas Avīze".
"Skolā spilgti izgaismojas valsts valodas apdraudētība," secinājuši latviešu valodas skolotāji, kuri ar Valsts valodas aģentūras atbalstu pētīja latviešu valodas lietojumu Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolā (RPRV) un Daugavpils Tirdzniecības skolā (DTS).
Par latviešu valodas lietošanu un zināšanu līmeni aptaujāti vairāk nekā 700 abu arodskolu skolēni, 80 skolotāji, kā arī 89 arodskolēnu prakses vietu pārstāvji.
Pētījuma laikā noskaidrojās, ka gan Rīgā, gan Daugavpilī ir skolēni, kuri uz arodskolu atnāk "ar nepietiekamām latviešu valodas zināšanām". Tas nozīmē, ka pamatskolā viņi nav apguvuši valsts valodu pietiekamā līmenī. Anketās daļa skolēnu atzinuši, ka pamatskolās latviešu valodas stundas izpalikušas vai arī tās bijušas ļoti zemā līmenī.
RPRV latviešu valodas skolotāja Renāte Stikāne pieļāva iespēju, ka problēmas ar valsts valodas prasmi tieši arodskolās varētu būt lielākas nekā vidusskolās un augstskolās, "jo pie mums ļoti reti nāk bērni ar izcilām zināšanām. Pat tādi, kuru vidējā atzīme, pamatskolu beidzot, bijusi 7 vai 8, šajā skolā ir retums".
No 200 jaunuzņemtajiem tik labas sekmes bijušas vien aptuveni desmit jauniešiem. Turklāt, kamēr skolēnu ar sliktākām sekmēm vidējā atzīme arodskolā parasti pamazām kāpj uz augšu, sākotnējo "izcilnieku" sekmība krītas. Daļa skolēnu beiguši speciālās pamatskolas vai apguvuši mājmācību, kurā skolotājs runājis tikai krieviski.
Taču arī latviešu pamatskolas beigušo skolēnu sekmība bieži vien ir ļoti zema. "Ja runājam par teikuma shēmu zīmēšanu, daudzi pat nesaprot, par ko ir runa," stāsta Stikāne.
Novērots arī: pat ja klasē ir tikai viens skolēns, kurš krieviski saprot labāk nekā latviski, visi starpbrīžos pāriet uz krievu valodu. "Sanāk, ka latviešu valodā skolēni runā tikai stundās," secina Stikāne. Interesanti, kaut arī anketās 81% RPRV skolēnu atzina, ka viņu dzimtā valoda ir latviešu, tikai 55% ar visiem kursabiedriem runā latviski. "Kur palikusi apziņa, ka esmu latvietis un ka jārunā latviski?" vaicā Stikāne. Turklāt latviešu bērni, nerunājot ar kursabiedriem latviski, neļauj krievvalodīgajiem uzlabot latviešu valodas prasmi.
Arī skolotāji stundās spiesti runāt krieviski, jo esot situācijas, kad trešdaļa skolēnu "pēc katra piektā vārda prasa: "Čto, čto?". Tāpēc skolotāji spiesti visu teikto tulkot krieviski. Tas kavē stundas gaitu. Turklāt arodskolu skolotāji nav apmācīti darbam klasē bilingvāli, nav arī attiecīgu mācību materiālu.
DTS latviešu valodas skolotāja Jeļena Cvetkova atzina, ka aptuveni 35% no mācību laika skolotājam jāstrādā bilingvāli, kaut arī oficiāli skolā ir latviešu mācību valoda. DTS 83% skolēnu latviešu valoda nav dzimtā, tikai 1% skolēnu ar skolasbiedriem runā vienīgi latviešu valodā. 53% atzinuši, ka vienmēr un ar visiem skolasbiedriem kontaktējas krievu valodā.
DTS skolēni atzinuši, ka latviski viņus traucē runāt vairāki faktori, taču lielākoties tas ir nepietiekams vārdu krājums un sliktas gramatikas zināšanas, retāk - bailes no izsmiekla. Interesanti, ka tikai 2% skolēnu teikuši, ka viņiem nekas netraucē runāt latviski, kaut par dzimto valodu valsts valodu atzinuši 16% DTS audzēkņu.
"Pedagogi saskaras ar izglītojamo vienaldzīgo attieksmi pret latviešu valodu," neslēpj Cvetkova.
Nepilnvērtīgu latviešu valodas apguvi dažkārt veicina arī skolēnu vecāku nihilistiskā attieksme pret valsts valodu. Proti, angļu un krievu valodu vajagot, bet bez latviešu valodas kaut kā iztiks.
Jāatzīmē arī DTS audzēkņu prakses vietu pārstāvju attieksme pret valsts valodu - tikai 3% uzskata, ka labas latviešu valodas zināšanas ir svarīgas. No RPRV audzēkņu darba devējiem gandrīz puse paudusi viedokli, ka latviešu valodas prasme ir svarīga tad, ja darbs saistīts ar klientu.
Saeimas deputāte un valodniece Ina Druviete, kura pētījuma veicējiem izlīdzējusi ar padomu, sacīja, ka likumos valsts valodas aizsardzība un apguve paredzēta. Valsts valoda jāapgūst jau pamatskolā. Acīmredzot jāpastiprina mazākumtautību skolu kontrole.
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta vecākais referents Edgars Grīns vien teica, ka ministrija pētījumu izstudēs, kā arī piebilda, ka arodskolēnu un skolotāju anketēšanu par valodas jautājumiem vajadzētu turpināt, lai noskaidrotu situāciju arī citās skolās.
