Tēvzemieši iekrīt ar "Visu Latvijai", Šlesers - ar Šķēli
Vislielākie zaudētāji šajās vēlēšanās ir "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, jo viņu nišu reālas varas līmenī ir ieņēmusi "Visu Latvijai", uzskata politoloģe Ilze Ostrovska.
"Tēvzemieši "Visu Latvijai" uzaicināja, lai spēcinātu savas pozīcijas, bet zaudēja visu, saka politoloģe. Viņasprāt, ar tēvzemiešiem ir cauri. Pie zaudētājiem jeb "uzmestajiem" viņa pieskaita arī Šleseru, kurš sadevās rociņās ar Šķēli, ļaujot Tautas partijai vēlēšanās iegūt balsis, pats tās zaudējot.
Ostrovska uzskata, ka Šlesers bez Šķēles ar Stendzenieka palīdzību būtu ieguvis savus 10%. Turpretī Šķēlem bez Šlesera būtu klājies vēl plānāk. Tieši Šķēles faktors novilcis lejā LPP/LC. "Krievu valodā teiciens "razvjol". Tieši to izdarīja Šķēle. Viņš viltīgi pakāpās uz Šlesera pleciem, bet cena, ko nākas maksāt Šleseram, ir par augstu. Šlesers šobrīd ir zaudējis daudzu rīdzinieku uzticību, bet Rīga ir puse no Latvijas. Domāju, ka no Rīgas domes aiziet sēdēt Saeimas opozīcijā un skatīties, kā citi shēmo, liela prieka nav."
Jautāta par "Visu Latvijai" ekstrēmajām noskaņām, Ostrovska saka, ka sākumā bijusi kritiski noskaņota, bet tagad domā, ka bažām nav pamata. "Raivis Dzintars spēj precīzi formulēt savu nostāju, arī terminoloģija ir korekta. Tas, ko viņi prasa no "Saskaņas centra", nav nekas tāds, ko jau 20. gadsimtā mēs nebūtu dzirdējuši. Domāju, ka tā ir viena liela spēlīte. Mūsu ārvalstu partneri rietumos ir ieinteresēti, lai Latvijā būtu prognozējama politika. Politiķiem pietiek balsu, lai strādātu arī bez "Visu Latvijai".
Vēlētājiem vairs nav vajadzīga radikāla forma, tāpēc ir tikai loģiski, ka PCTVL atkrita. Viņiem nebija kvalitatīva, laikam atbilstoša piedāvājuma. "Laikam ejot, vērtības un identitātes mainās. Tas notiek lēnām, bet notiek. Strādājot ar krievu valodā runājošu auditoriju, redzu, ka krievu studenti uz Latviju raugās kā uz savu valsti un negrib to redzēt kā Krievijas piedēkli. Līdz ar to viņi grib meklēt kompromisu, trešo ceļu, kas nav tikai viens vai otrs virziens," stāsta politoloģe.
Viņasprāt, Krievijai kā mega valstij uz mūsu mazajiem gariņiem - politiķiem - ir nospļauties, bet vienmēr ir patīkami, ka mazā pierobežas valstī ir iekšējas pretrunas un ķildas, kas nozīmē, ka tiek gaidīts lielais laimes lācis – aizstāvis, kas stāv aiz durvīm un gaida izdevīgu brīdi. Viņa domā, ka Krievija mums lielu uzmanību un pūles tomēr neveltīs. "Cilvēki ir sapratuši, ka galvenais taču ir ekonomiskais faktors, dzīves līmenis, un, ja krievi Latviju uztver kā savu valsti, tad strādā un maksā nodokļus ar pilnīgi citu atdevi."
Evija Hauka/Foto:LETA
