Vismazākā sociālā distance Rīgā ir krievu un latviešu starpā
Rīgas iedzīvotāju vidū vismazākā sociālā distance ir starp latviešiem un krievu tautības rīdziniekiem. Visnoraidošākā attieksme ir pret narkomāniem, sektantiem un gejiem.
Par to liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" pētījuma "Sabiedrības integrācija Rīgā" rezultāti.
Vairākums no aptaujātajiem pilsētas iedzīvotājiem pētījumā norādījuši, ka vēlētos ar attiecīgi krievu vai latviešu tautības pārstāvi kontaktēties līdz tuvai radniecībai vai laulībām, vai kā ar tuvu draugu.
Nākamā komunikācijā biežāk vēlamā sociālā grupa norādīta invalīdi ar fiziskiem traucējumiem, maznodrošināti vai nabadzīgi cilvēki, ebreji un citu tautību pārstāvji.
Savukārt visnoraidošākā attieksme respondentiem bijusi pret narkomāniem, cilvēkiem no sektas vai kādas nereģistrētas reliģiskās organizācijas, alkoholiķiem un homoseksuāli orientētiem cilvēkiem.
Vērtējums par pakāpi, līdz kādai rīdzinieki būtu gatavi kontaktēties ar čigānu jeb romu, ir līdzīgs vērtējumam attiecībā uz komunikāciju ar cilvēku pēc soda izciešanas. Aptaujātie rīdzinieki biežāk ar šo sociālo grupu pārstāvjiem vēlētos kontaktēties kā ar valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem - attiecīgi 29% un 36% respondentu -, un tikai 6% vēlētos kontaktēties līdz tuvai radniecībai vai laulībām.
Sociālās distances noteikšanai aptaujātajiem tika piedāvāti septiņi vēlamie komunikācijas līmeņi, kādos respondenti būtu gatavi kontaktēties ar attiecīgās sociālās grupas pārstāvjiem: "līdz tuvai radniecībai un laulībām", "kā ar tuvu draugu", "kā ar kaimiņu", "kā ar darba kolēģi", "kā ar valsts pastāvīgo iedzīvotāju", "kā ar tūristu", "nedrīkst ielaist valstī vispār".
Pēc Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pasūtījuma pētījumu par sabiedrības integrācijas jautājumiem no šī gada 29.jūnija līdz 22.jūlijam veica tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra "TNS Latvia".
Pētījumā piedalījās 800 Rīgas pilsētas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
