Starp Eiropas separātiskajiem rajoniem arī Latgale
Eiropā ir 73 reģioni, kuru pārstāvji pieprasa lielāku politisko neatkarību un autonomiju, pat savas valsti izveidi. Šādi separātisti sastopami arī Latvijā – Latgalē, kā arī Lietuvā un Igaunijā.
Pēc Starptautiskās Nepārstāvēto tautu organizācijas datiem pašreiz pasaulē ir ap 300 nāciju un etnisko grupu, kuras pretendē uz savas neatkarīgas valsts izveidi, pievienošanos kādai citai valstij vai arī plašāku autonomiju.
Sevišķi daudz šādu tautu un etnisko grupu mīt salīdzinoši mazā planētas Zeme pleķītī – Eiropas Savienībā. Konservatīvo žurnālistu līga ir sastādījusi karti, kurā atzīmēti ES separātiskie reģioni. Praktiski neviena valsts nav iztikusi bez saviem separātistiem. Tomēr vienam otram valstiskajam veidojumam, piemēram, Norvēģijai ir izdevies iztikt bez dumpiniekiem.
Arī Baltijas valstīs ir savi separātiskie rajoni. Latvijā par tādu ir atzīmēta Latgale, Igaunijā – ziemeļaustrumu pierobeža ar Krieviju – Ida Virumā, bet Lietuvā – Žemaitija (Mazā Lietuva).
Latviešiem daudzu Eiropas reģionu separātiskais noskaņojums nav zināms, un arī otrādi. Diez vai Dānijā dzīvojošie frīslandieši kaut ko zina par latgaliešiem, bet Latgalē diez vai nojauš, ka Grieķijas rietumos kāds grib dibināt Čamērijas valsti.
Tomēr vairāki separātiskie „izlēcieni” ir zināmi visā pasaulē:
Spānija. Franko režīma laikā Spānijas autonomijās bija aizliegtas vietējās partijas un organizācijas, vietējā valodā vai dialektā neiznāca ne grāmatas, ne prese. Tas arī radīja to, ka šajā valstī vairums iedzīvotāju tagad pieprasa neatkarību – gan baski un kataloņi, gan galīcieši un valensieši.
Apvienotā Karaliste. Velsa, Īrija, Skotija - tās ir zināmākas Lielbritānijas zemes, kas pieprasa vēl lielāku neatkarību. Zīmīgi, ka Apvienotajā Karalistē ir arī kustība, kas pieprasa Anglijas neatkarību no Lielbritānijas.
Beļģija. Kaut arī Beļģijā lieli etniskie nemieri nav bijuši, tas pastāvēšana ir aizvien apdraudētāka, jo Beļģija var sadalīties trīs zemēs – franču Valonijā, nīderlandiešu Flandrijā un brīvpilsētā Briselē.
Elmārs Barkāns
