Jelgavas baznīcas tornī viltīgi grib iesēdināt unikālu pavāru

Jelgavas domes pārstāvji teic, ka interese par restorāna atvēršanu šajā tornī esot minimāla - konkursā pagaidām ir pieteicies tikai viens pretendents. Kurš tas ir, pašvaldība gan neatklāj. Tomēr puslīdz droši ir zināms, ka jaunā restorāna saimnieku Jelgavas pašvaldība ir izvēlējusies jau labu laiku pirms visnotaļ dīvainā „restorāna konkursa” izsludināšanas, un tas esot Jelgavas pašvaldībai pietuvinātais francūzis Bruno Šaperons.

Nav arī brīnums, ka neviens šajā konkursā nepiesakās, jo konkursa nolikums ir sastādīts tā, ka tajā var startēt tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi restorāna biznesa pārstāvjiem.

Konkursa nolikumā ir vairāki visnotaļ dīvaini punkti, kuri praktiski nav izpildāmi. Vai arī ir izpildāmi, tad tikai vienam vai pāris restorāna pārstāvjiem. Viss liecina par to, ka konkursa nolikums ir sastādīts tikai vienam konkrētam, jau zināmam restorāna saimniekam. Ja šī konkursa nosacījumus var izpildīt vēl kāds cits pretendents, tad tā tik tiešām ir brīnumaina „Dieva dāvana”.

Piemēram, nomniekam jānodrošina, lai restorāna strādātu pavārs ar vismaz desmit gadu pieredzi, kurai noteikti ir jābūt laikā no 2000. līdz 2009. gadam. Ja nu kāds augstas raudzes pavārs ir strādājis no 1990. līdz šim pat brīdim, bet krīzes laikā 2008. gadā uz pusgadu ir zaudējis darbu, viņš vairs neskaitās „pilntiesīgs profesionālis”, kas var piedalīties konkursā un pēc formāliem kritērijiem no pretendentu skaita tiek svītrots.

Vēl viens nosacījums ir tas, ka pavāram obligāti ir bijis vismaz desmit reižu „pēc pilnas programmas” jāapkalpo valsts amatpersonas oficiālajos pasākumos. Jāteic, ka šis ir diskriminējošs nosacījums, kas jau „a priori” nosaka, ka labi ēdienu gatavotāji ir tikai tie, kas spēj apmierināt Rīgas pils vai Saeimas augstākstāvošo amatpersonu izsmalcinātās garšas kārpiņas.

Tāpat arī paģērēts, lai pavārs būtu ieguvis vismaz trīs godalgas starptautiskajos kulinārijas vai konditorejas konkursos. Šajā punktā gan ir nelielas atlaides, jo nav noteikts, kāda mēroga šiem konkursiem ir bijis jābūt un kur jānotiek. Starptautisku pavāru konkursu formāli var sarīkot jebkurš un izsniegt apliecinājumu par uzvaru tajā var izsniegt jebkurā tā organizators, prasti runājot, arī kaimiņmājas sētnieks. Lai noskaidrotu, cik prestiži un pamatoti ir šie starptautiskajos konkursos iegūtie diplomi, Jelgavas domei droši vien nāksies algot visai dārgus ekspertus, piemēram, Mārtiņu Rītiņu.

Interesants ir arī konkursa nolikuma 2.3.1. punkts, kurā teikts, ka restorāna viesus jāapkalpo „profesionāli apmācītiem viesmīļiem klasiskā apģērbā”.

Picorāna „Tami – tami” īpašnieks Ainārs Tamisārs portālam jelgavnieki.lv saka, ka šī norma nav juridiski izpildāma, jo Latvijā nav izglītības iestādes, kas viesmīļiem izsniegtu dokumentus, kas apliecinātu viņu profesionālo kvalifikāciju.

Jelgavas laikraksts „Zemgales Ziņas” raksta, ka šī konkursa uzvarētājs varētu būt pašvaldībai pietuvinātais francūzis Bruno Šaperons, kuram kopš 2007. gada ir draudzīgas saites ar Jelgavas varas pārstāvjiem. Pirmo reizi viņš Jelgavā viesojās pasākumu nedēļas „Francijas pavasaris”. Šaperona darbības joma ir restorāni un pasākumu rīkošana. Kopš tā laika viņš regulāri ir apmeklējis Jelgavas Amatu skolu, kurā lasījis lekcijas topošajiem pavāriem un maizniekiem. Viņam ir arī pašvaldības prasītā pieredze augstu viesu apkalpošanā.

Aizvadītajā vasarā, kad restorāna telpas tornī vēl tika ierīkotas, strādnieki „Zemgales Ziņām” teica, ka tornī bija ieradies Šaperons un devis norādes par iekārtojumu, tostarp norādījis, ka izvēlētās grīdas flīzes esot pārlieku slidenas virtuves telpām.

Jelgavā runā, ka Jelgavas Amatu vidusskolā pāris audzēkņu jau ar nepacietību gaida to brīdi, kad varēs sākt darbu Šaperona restorānā baznīcas torņa restorānā.

Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis atrodas Jelgavas centrā – Akadēmijas laukumā iepretim Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes piemineklim. Tā ir vēsturiski nozīmīga vieta ne tikai Latvijai, bet arī visai Eiropai – tieši šeit 1576. gadā sāka celt pirmo luterāņu baznīcu Eiropā. Otrā pasaules kara laikā dievnamu sabombardēja, bet pērn to atjaunoja un tas nu kļūs par vienu no Jelgavas vizītkarti. 1,25 miljons latu torņa restaurācijai piešķīra Eiropas fondi, bet pusmiljons latu - Jelgavas pašvaldība.