Šokējoši fakti par Kristapa Streiča bojāeju

­

Tā apgalvo aculiecinieki un arī deltaplāna pilots Valērijs Masļakovs. Pēc viņa vārdiem glābēji esot uzvedušies tā, it kā vērotu šovu – smēķējuši, notiekošo filmējuši mobilajos tālruņos un nemaz nav steigušies palīdzēt, jo pat īsti neesot zinājuši, kas šādās situācijās ir jādara.

Pirmais un pēdējais lidojums

Kajauns.lv jau rakstīja, ka 2. oktobrī traģiski bojā Daugavpils novada Tabores pagastā aizgāja kinorežisors Kristaps Streičs – latviešu kinoklasiķa Jāņa Streiča dēls.

Todien no Daugavpils lidostas pacēlās deltaplāns, kuru vadīja pilots ar septiņu gadu stāžu Valērijs Masļakovs, savukārt Kristaps Streičs filmēja Daugavas lokus savai jaunajai filmai par Latgali. Diemžēl režisoram šis bija pirmais un pēdējais lidojums mūžā ar deltaplānu.

Tuvojoties Kaplavai, deltaplāna dzinējs „sāka strādāt ne tā, kā vajadzētu”, raidījumam „Degpunktā” pastāstīja pilots. „Sāka palielināties temperatūras, tāpēc vajadzēja samazināt augstumu. Pārbaudīju motoru, tas strādāja normāli. Pirms samazināju augstumu par 150 metriem, es pamanīju laukumu. Ja kaut ko vajadzēja darīt, tad vietā, kur nav meža. Es mēģināju līdz turienei aizlidot. Bija jāpārlido mežs, jo te krasts tāds iespaidīgs. Pusē no augstuma motors vairs īsti nestrādāja, rezultātā lidaparāts aizķēra koku,” atceras pilots Masļakovs.

Pulksten 15.50 motodeltaplāns iegāzās mežā un palika karājoties apmēram 20 metru augstumā. Ja pilots jutās kaut cik droši, tad Kristaps Streičs drošības jostās karājās ar galvu uz leju, viņam bija lauzta gan kāja, gan roka. Kristaps pat pilotam vienu brīdi lūdza pārgriezt jostas, lai izbeigtos mocības un viņš varētu, krītot no koka, nosisties. Divarapus stundas, kamēr avārijā cietušie gaidīja palīdzību, viņi savā starpā sarunājās un vēroja profesionālo glābēju nemākulību.

Ātrās palīdzības maldās

Avārija notika neapdzīvotā, grūti pamanāmā vietā – 12 kilometrus no Elernes sādžas, uz kurieni pirmāk aiztraucās glābēju mašīna.

Pirmais nelaimi pamanīja kāds netālu esošs puisis – makšķernieks, kurš piesteidzās nelaimes vietai. Viņam Masļakovs lūdza palīdzību un nosauca Daugavpils lidostas darbinieka Viktora tālruņa numuru. Puisis aizsteidzās pie kaimiņiem, meklēt palīdzību. Par notikušo tika paziņots Viktoram.

Nedz vieta, nedz pilota un režisora veselības stāvoklis nav bijis zināms. Viss esot labi – tā sacīja lidostas pārstāvis Viktors, kurš režisora dzīvesbiedrei teica, ka ātro palīdzību vai glābējus sauks tikai tad, kad lidaparāts būs atrasts un būs noskaidrots, vai palīdzība vispār ir nepieciešama.

Tad nu sākās sazvanīšanās un glābēju saukšana. Tikai 25 minūtes pēc avārijas neatliekamās palīdzības dienestā atsanēja zvans ar lūgumu pēc palīdzības: „Labdien. Es jums zvanu no Daugavpils lidlauka. Mums pacēlās divi cilvēki – pilots un viens filmētājs ar aeroplānu un viņi ir cietuši. Viņi lidoja kaut kur uz Krāslavas pusi. Tas cilvēks, kurš redzēja, kā viņi ir nokrituši, stāv uz ceļa no Daugavpils uz Krāslavu.

Tā kā zvanītāja teikto varēja saprast arī kā tikai lūgumu pēc mediķu palīdzības, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) par nelaimi uzreiz netika informēts. Tas notika tikai vēlāk.

Vairāk kā stundu ātrās palīdzības meklēja ceļu pie cietušajiem. Neviens nespēja nosaukt precīzu adresi. Vispirms ātrās palīdzības izbrauca gan no Krāslavas, gan Daugavpils un satikās ceļa vidū, tad noskaidrojas, ka avārija bija notikusi otrā Daugavas krastā. Konkrētu vietu pēc mobilā tālruņa noteikt nevarēja, jo tika zvanīts nevis no nelaime svitas, bet gan no Daugavpils lidostas.

­

Tomēr to nav izdarījis. „Kurš gan varētu pats nokāpt zemē, zinot to, ka otram ir nepieciešama palīdzība? Kā pēc tam ar to dzīvot? Man liekas, ka visi normāli cilvēki būtu tāpat rīkojušies,” pilots vēlāk stāstīja raidījumam „Degpunktā”. Tikmēr avarējušies  „runājuši par visu, kas vien ienācis prātā”, kā arī zvanījuši, lūguši palīdzību. Laiks ritējis. No deltaplāna lijusi degviela, tā esot sūkusies pilota drēbēs, bet palīdzības nebija.

Pēc stundas nelaimes vietā beidzot ieradās mediķi. Viņi gan neko neesot varējuši palīdzēt, jo cietušie karājušies augstu kokos. VUGD glābēji izbraukuši vēlāk, tad tos nācies gaidīt vēl gandrīz 20 minūtes.

Pulksten 17.15 – pusotru stundu pēc avārijas - sākās glābšanas darbi. Tikai 18.15 Kristaps Streičs nonāca mediķu rokās.

Mediķu pārstāve Igolniece par viņa stāvokli teic: „Jāsaka, traumas bija ļoti smagas, nesavienojamas ar dzīvību, un, noceļot no koka, apstājās elpošana un sirdsdarbība, un pirmo reizi mums izdevās veiksmīga reanimācija.”

­

Kristaps Streičs un Candy šovā „Zvaigžņu lietus”:

Aculiecinieki stāsta, ka ugunsdzēsēji esot uzvedušies neieinteresēti un gausi. Reālas palīdzības nebija: valdījis haoss, jo neviens tā īsti nav sapratis, kas jādara, esot sākuši lauzt zarus, lai cietušajiem amortizētu kritienu, ja nu deltaplāns krīt, bet nez no kurienes atbraukušie ceļu policisti visu vērojuši kā šovu un filmējuši telefonos.

Lūk, aculiecinieku teiktais „Degpunktā”:

Gatis Preitāgs: „Tur izskatījās viss tā mierīgi - puiši izkāpa no mašīnas, bariņā devās uz priekšu, noskaidrot, kas ir noticis. Aizdedz cigareti un mierīgā garā tātad iet. Es saku, ņemiet kāpnes uzreiz, lai kaut kas notiktos, tad viens no viņiem paņēma kāpnes.”

Pilots Masļakovs piebilst: „Es sāku teikt, ka kaut kas jādara! Pie manis ar kāpnēm uzkāpa cilvēks un sāka kaut ko nesaprotami runāt, ka mani viņi nocels, lai arī es pats varēju nokāpt.”

Glābēji izcēlušies ar melno humoru, pat režisoram Streičam dzirdot sacījuši, ka viņu vairs neesot jēgas glābt. „Tādas frāzes arī dīvainas – Kristapam jau tur neko nepalīdzēs, ka vajag pirmo ņemt nost pilotu. Šī frāze man ļoti palika atmiņā.” Ar nepatīkamām sajūtām cietušais pilots atceras atmosfēru lejā – pie glābējiem, kur visu laiku esot „valdījis tāds humoriņš, degviela tek, kūpina cigaretes”.

Glābēji jaudīgo ugunsdzēsēju auto bija atstājuši 240 metru attālumā no nelaimes vietas. Katru reizi dodoties, piemēram, pēc virves, glābējs esot nogājis puskilometru. Jau atnesot kāpnes, glābēji esot izskatījušies piekusuši. Kamēr vietējie no visas sirds centušies palīdzēt cietušajiem, VUGD glābēji vien pīpējuši un neko neesot varējuši izdomāt.

Vietējais zemnieks, piemēram, bija aizbraucis mājās, atvilcis brezentu, kuru varētu lietot, lai amortizētu kritienu. Tika arī noraidīti piedāvājumi, ka būtu jākāpj augšā ar kādām specializētām ierīcēm, jo viņiem tādu neesot. Vienīgais, kas viņiem bijis – kāpnes un virves, vēl motorzāģis.

Secinājumi

Pēc notikušās traģēdijas analizēs jāsecina, ka * glābēji nespēja operatīvi noskaidrot cietušo atrašanās vietu, * arī ieradušies glābēji palīdzību nemācēja sniegt, * Daugavpils glābēji nespēja objektīvi izvērtēt situāciju un atrast ātrus risinājumus krīzes situācijā.

P.S. Plašāk par Kristapa Streiča bojā ejas apstākļiem, liecinieku teikto varat lasīt izdevniecības "Rīgas Viļņi" pielikumā "Degpunktā", kurš kioskos būs pieejams, sākot ar 27. oktobri.

Elmārs Barkāns

­­­