Krievi latviešus uzskata par lielākiem alus dzērājiem
Krievu tautības iedzīvotāji latviešus uzskata par lielākiem alus dzērājiem nekā paši sevi, liecina pēc "Lāčplēša alus darītavas" pasūtījuma veiktā aptauja.
Aptauju šī gada septembrī veica kompānija "Mindscan", un tajā piedalījās aptuveni 800 respondentu.
"No aptaujātajiem respondentiem apmēram 39% latviešu un 28% krievu sevi uzskatīja par īstiem un uzticamiem alus cienītājiem. Tikai 1% krievu tautības pārstāvju atzina, ka alu vispār nedzer. Savukārt no latviešu iedzīvotājiem šādu atbildi minējuši 9% respondentu. Pārējie aptaujātie sevi vairāk pieskaita pie neregulāriem alus dzērējiem - "brīvdienu alus dzērājs", "iedzeru to šad tad", "alus dzērājs - pirtī gājējs" u.c.," norādīja uzņēmuma vadības pārstāvi Juris Mucenieks.
Atšķirībā no latviešiem krievu tautības iedzīvotāji alu iecienījuši dzert arī kopā ar zivju ēdieniem un dažādām jūras veltēm, piemēram, zivju un ikru maizītēm, kaltētām zivīm u.tml.
Tāpat krievu tautības iedzīvotāji alu vairāk iecienījuši dzert kopā ar grilētiem ēdieniem, kamēr latvieši to biežāk izvēlas lietot pie dažādiem cūkgaļas ēdieniem un dažādiem siltajiem ēdieniem kopumā. Kā latviešu, tā krievu tautības iedzīvotāju vidū alus visbiežāk tiek dzerts kopā ar dažādām sāļām uzkodām, piemēram, čipsiem, krekeriem, riekstiņiem, vītinātu gaļu. Turklāt, jo gados vecāks respondents, jo biežāk alu izvēlas pie otrajiem ēdieniem.
"Pie alus dzērājiem, piemēram, skatoties hokeju, sevi gandrīz divas reizes biežāk pieskaita krievu tautības iedzīvotāji - 33% (latvieši - 18%). Tāpat pētījums atklāj, ka krievu tautības sievietes alu izvēlas retāk nekā latvietes," sacīja Mucenieks.
