Mārim Subačam jauna izstāde
Galerijā 21 no 3.novembra līdz 19.novembrim apskatāma mākslinieka Māra Subača personālizstāde „Domu pasaule”. Tajā skatāmi jaunākie Subača zīmējumi un plakāti.
„Pasauli nevalda prezidenti, bet domas, kas neredzami dzīvo savu dzīvi: Tajā vietā dzīvoklī, kur viņiem patīk brīdi atslābināties un neko nedarīt, šis ir mēģinājums domas padarīt redzamas, bet drošības pēc to sauksim par dzeju” izstādes plakātā raksta Māris Subačs. Plakātu žanrā estētiski skatīties uz domām ir dabiski, bet šoreiz tie ir zīmējumi, atklāj mākslinieks.
Četrdesmit septiņus gadus vecais Māris Subačs labi zīmēja jau bērnībā. Lai arī viņa roka spēja ar fotogrāfisku precizitāti attēlot apkārtējo pasauli gan zīmējumos, gan ar krāsām, tomēr, mēģinot kopēt Valda Kalnrozes gleznas, viņš apjauta, ka īstiem mākslas darbiem ir kāds neredzamais, garīgais satvars. Šo garīgo komponenti viņš meklējis un mēģinājis attēlot dažādos savas daiļrades posmos. Mācoties Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijā (1982–1988), Subačs kļūst par grupas LPSR Z dalībnieku (1986–1994, kopā ar Normundu Lāci, Vilni Zāberu, Arti Rutku un Vilni Putrāmu). LPSR Z mēdz saukt par socartistiem, bet, iespējams, precīzāk būtu: „konceptuālie skandālisti”, kas izaicināja ne vien brūkošās padomju ideoloģijas rāmjus, bet arī perestroikas un Atmodas patosu.
Pirmajā posmā pēc Latvijas Mākslas akadēmijas beigšanas darināti spilgti un reizē filozofiski linogriezumi, pēc tam nāk periods, kad mākslinieks aizrāvies ar budisma idejām un darina miera pilnus krāsainos linogriezumus. Budisma perioda otrā daļa iezīmējas ar tehniku maiņu - izrādās, ka Subačs ir alerģisks pret tipogrāfijas krāsām un iemīļotā darbošanās linogriezuma tehnikā jānomaina. Top akvareļi un melnbaltie tušas zīmējumi par hieroglifu tēmu, kuros Subačs turpina meklēt garīgā lādiņa attēlošanas iespējas īpašā zemapziņas tehnikā.
Kristietības pieņemšana 1994. gadā māksliniekam atnes Dieva klātbūtnes sajūtu, ikonu glezniecības pētījumus un izaicinājumu Dieva neattēlojamības principam. Mēģinājumi gleznot ikonas - zīmējumus, pie kuriem varētu runāt ar Dievu, drīz vien pārvēršas zīmējumos kā sarunai ar Dievu. No tā rodas meditatīvie, šķietami vienkāršie zīmējumi, kas nes sevī lielu Dieva gara lādiņu, apvieno rakstītas atziņas un vizuālas zīmes teoloģiskos, psiholoģiskos un sociālpolitiskos kontekstos.
Māris Subačs. Jaunie darbi un retrospekcija
Kasjauns.lv / Publicitātes foto
