Partijas un to piedāvātie ministru kandidāti ir vāji
Politiskās partijas un to izvirzītie ministru kandidāti ir vāji, vērtējot potenciālos valdības pārstāvjus no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), sacīja politologs Andris Runcis.
Viņš pauda viedokli, ka katrā valdības sasaukumā no vienas jomas uz citu "rotē" vieni un tie paši ministri un tas liecina, ka partiju kadri ir vāji un politiskajām apvienībām nav ko likt iepriekšējo ministru vietā.
"Ministru "rotēšana" no vienas jomas uz citu raksturīga ne tikai ZZS, bet arī citām partijām, un tas liecina, ka tās ir vājas," sacīja Runcis.
"Citviet ārvalstīs vērojams, ka par valsts amatpersonām kļūst cilvēki, kas sākuši darbu no zemākām aprindām, piemēram, bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs un Konservatīvās partijas līderis Deivids Kamerons vai Leiboristu partijas līderis, bijušais premjerministrs Gordons Brauns. Pie mums, lai kļūtu par ministru, pietiek, ja kandidāts ir labi pazīstams attiecīgās partijas politiķiem, piemēram, kopā studējuši vai mācījušies skolā," sacīja politologs.
Vērtējot ZZS izvirzītos ministru amatu kandidātus, Runcis norādīja, ka lielu pārsteigumu pretendenti neizraisa. Pēc viņa uzskatiem, svarīgi, lai ministrs būtu ne tikai nozares speciālists, bet arī labs menedžeris, kā arī spētu raudzīties uz attiecīgo jomu kopumā un vērtēt to neitrāli.
"Mums jau ir bijuši ārsti veselības ministra amatā, un pieredze rāda, ka tas nav bijis labākais variants," sacīja Runcis. Viņš arī pauda šaubas, vai, piemēram, izglītības un zinātnes ministram palīdzētu iepriekšējā darba pieredze galvenokārt kā skolotājam - tā varot pat traucēt "kā klapes uz acīm", liedzot raudzīties uz nozari kopumā.
Kā pozitīvu piemēru politologs minēja līdzšinējo labklājības ministru Uldi Auguli, kas pašreiz tiek virzīts satiksmes ministra amatam un kuram ir ekonomista izglītība - tātad sapratne par vadīšanu.
Ja ministra kandidāts iepriekš saimniekojis kādā iestādē valsts reģionos, pastāv iespēja, ka, pildot amata pienākumus, ministrs vairāk centīsies attīstīt nozari savā rajonā, savā iepriekšējā darbavietā - slimnīcā vai skolā, bažas pauda politologs.
Kā priekšrocību ministru amatu kandidātiem, kas pašreiz jau strādā attiecīgajās ministrijās, Runcis minēja nozares pārzināšanu. "Šie cilvēki saprot savu nozari, un tas ir pozitīvi, jo nepietiek tikai ar pāris dienām, lai apgūtu jaunu nozari," sacīja politologs.
Kā ziņots, ZZS šodien pēc valdes sēdes pauda piekrišanu apvienības "Vienotība" piedāvātajam pārraugāmo nozaru sadalījumam topošajā premjera Valda Dombrovska (JL) valdībā un nosauca savus ministru amatu kandidātus.
Ja Valsts prezidents Valdis Zatlers kā premjera amata kandidātu nominēs Dombrovski, apvienoto Vides un reģionālās attīstības ministriju varētu vadīt pašreizējais vides ministrs Raimonds Vējonis, bet Zemkopības ministriju turpinās vadīt Jānis Dūklavs.
Satiksmes ministra amatam tiks virzīts līdzšinējais labklājības ministrs Augulis, izglītības ministra amatam - Rolands Broks, labklājības ministra amatam - Labklājības ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītāja Ilona Jurševska, bet veselības ministra amatam - Liepājas slimnīcas vadītājs Juris Bārzdiņš.
Jaunās koalīcijas topošajā valdībā, ko veidos "Vienotība" un ZZS, pēc patlaban spēkā esošā modeļa ZZS tiks atvēlētas sešas, bet "Vienotības" pārziņā būs septiņas ministrijas.
Apvienība "Vienotība" finanšu ministra amatam virzīs bijušo "SEB bankas" ekonomistu Andri Vilku, bet ekonomikas ministra amatam - jau esošo ministru Arti Kamparu (JL). Ārlietu ministra amatam "Vienotība" virzīs "Pilsoniskās savienības" (PS) līderi Ģirtu Valdi Kristovski, bet aizsardzības ministra amatam - bijušo ārlietu ministru Arti Pabriku (SCP). Uz tieslietu ministra amatu pretendēs Aigars Štokenbergs (SCP).
Iekšlietu ministra amatam tiks virzīta esošā ministre Linda Mūrniece (JL), savukārt uz kultūras ministra posteni pretendēs Sarmīte Ēlerte (PS). Pabriks varētu ieņemt arī Ministru prezidenta biedra amatu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā sagatavošanai.
Kā ziņots, "Vienotība" un ZZS jau iepriekš vienojās, ka tiks likvidēta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kuras galvenās funkcijas pārņems Vides ministrija. Līdz ar to paliks 13 ministrijas.
