„Nolēmu piepelnīties strādājot par tulku...” jeb Nekas nav tik vienkārši kā izskatās

Taču... Un šādu „taču” ir vairāki – ne katrs spēj nest to, ko pacēlis un pirms praktiskas pamēģināšanas ikviena lieta šķiet vienkārša. Vēl vajadzīgs arī partneris, šoreiz – izdevniecība, kura gatava uzticēt darbu jaunietim bez iepriekšējas darba pieredzes.

Ikviens tulkotājs, pirms apņemas veikt tulkojumu, izlasa grāmatu oriģinālvalodā un vēsu prātu novērtē vai spēj ar to tikt galā. Paraugtulkojums ir viena no izdevējam pieejamajām riska novēršanas iespējām, taču tās ir vien dažas lappuses. Sprints. Grāmata – maratons. Diemžēl ne vienmēr tas, kurš spēj veikt īso distanci, saglabā rūpību, koncentrēšanos un izturību garajā.

Te nu esam tikuši līdz konkrētajam gadījumam. Jauns un daudzsološs. Publikācijas presē. Kādēļ nedot iespēju? Izdevniecības darba ritms nosaka, ka arvien ir kādas grāmatas, kas gaida tulkotāju. „Jumava” uzņēmās risku sadarboties ar cilvēku, kurš savas spējas bija pārvērtējis un... zaudēja. Grāmata ne vien neiznāks plānotajā laikā, bet iespējams, ka netiks publicēta vispār, jo ikvienai grāmatai savs izdošanas laiks un konkurence nesnauž.

Vai izdevniecībai ir izdevīgi noraidīt tulkojumu? Visnotaļ – nē. Ieguldīts laiks un resursi grāmatas izvēlē, autortiesību kārtošanā, plānošanā. Ikvienā tulkojumā, kas nav īsti izdevies, arvien tiek ieguldīti lielāki redaktoriskie spēki, lai darītu to lasāmu un izdodamu. Konkrētajā gadījumā tulkojums veikts tik pavirši, ka teksta rediģēšana neattaisnojas. Līdz lēmumam atteikties no Gžibovska kunga tulkojuma pagāja ilgāks laiks, jo tā nav ikdienas prakse, bet pēdējais līdzeklis, kad visi citi izsmelti, jo atsakoties no šī tulkojuma un grāmatas izdošanas izdevniecība cietusi materiālus zaudējumus.

Vai tas nozīmē, ka nesadarbosimies ar jauniem un daudzsološiem? Tā nu gluži nav, jo ikdienā sastopamies ar talantīgiem jauniem tulkotājiem, kur spēj sevi pierādīt praksē.

Grāmatniecības lietas nu jau kādu brīdi ir viena no galvenajām tēmām, kad tiek analizēti ekonomiskie rādītāji no dažādiem aspektiem. Jāatzīst, ka grāmatu tirgus cietis ne vien no pirktspējas krituma vai intereses zuduma par grāmatām, bet arī dēļ stīvēšanās ap PVN likmi vai teju neesošo bibliotēku iepirkumu. Izdevējam pieejamo ienākumu apjoms ir sarucis. Tas traucē savlaicīgiem norēķiniem ar darba veicējiem, taču izdevniecība „Jumava” neatsakās no savām saistībām un atbilstoši realizēto grāmatu apjomam arvien meklē risinājumus, lai norēķinātos ar autoriem.

Domāju, ka arī turpmāk spēsim lasītājiem nodrošināt grāmatas, kas veidotas profesionāli un iepriecina gan izdevēju, gan lasītājus.

Evija Veide apgāda „Jumava” galvenā redaktore 

P.S. Pielikumā rediģētā materiāla paraugs.