Latvija ir otra energoatkarīgākā valsts aiz Slovākijas

Enerģētika ir ekonomikas pamatakmens, un no tā atkarīga visa tautsaimniecība. Ja šis pamatakmens sadrūp, tas skar visus cilvēkus. "Ja runājam par Latvijas neatkarību, tādas īstas neatkarības mums nemaz nav, tā ir tikai vārdos. Un tas ir bēdīgi, jo tagad, šķiet, esam vēl atkarīgāki nekā padomju laikos," intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" saka Vējonis.

Vides ministrs norāda, lai gan Ekonomikas ministrija piekrīt, ka Latvijai līdz 2020.gadam jāsasniedz 40% atjaunojamo energoresursu īpatsvars gala patēriņā, bet tajā pašā laikā reālās darbības vairāk balstās uz fosilās enerģijas izmantošanu.

Vējonis nenoliedz, ka valstij ir nepieciešams sašķidrinātās gāzes terminālis, lai mums nebūtu tikai viens virziens, no kura Latvija saņem gāzi. "Protams, arī tā ir fosilā degviela, taču neatkarība ir lielāka," saka ministrs.

Savukārt kā nereālu vides ministrs uzskata atomelektrostacijas būvniecības projektu tā sarežģītības un dārgo izmaksu dēļ, "un pēc tam stāstīt, ka tas ir vislētākais enerģijas veids - tas nav saprātīgi. Ja saskaita būvniecības, kodolatkritumu noglabāšanas un citas izmaksas, ja to visu nedotē no valsts, bet mēģina iekļaut elektrības tarifā, tad AES enerģija kļūst nekonkurētspējīga, salīdzinot ar citiem enerģijas veidiem."

Vējonis uzskata, ka Latvijā sākt domāt par AES, ja apkārt ir iniciatīvas labāk izstrādātā stāvoklī (Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā - Kaļiņingradā), nav prāta darbs. Būvēt Latvijā nelielu AES tikai savām vajadzībām ir muļķīga iniciatīva.

"Kas pirmais uzbūvēs, tas atrisinās visa reģiona pamatproblēmu. Mēs jau esam nokavējuši savas AES būvniecību. Mēs šobrīd mokāmies ar to, ka nespējam konsolidēt 280 miljonus latu, kā tad mēs spētu dot ieguldījumu AES celtniecībā, kas prasītu, piemēram, trīs miljardus latu," vaicā ministrs.

Arī lielākā daļa sabiedrības ir negatīvi noskaņota pret šādiem projektiem. "Apšuciemā nespējam militārām vajadzībām uzbūvēt vienu nelielu lokatoriņu, Baldones pašvaldībā nevaram vienoties par radioaktīvo atkritumu novietnes paplašināšanu, lai tur varētu noglabāt Salaspils kodolreaktora atkritumus, – kā mēs varam cerēt uz kaut vai nelielu AES? Un kura pašvaldība piekritīs savā teritorijā būvēt AES?" vaicā ministrs.

Viņš ir pārliecināts, ka Latvija arī turpmāk "paliks zaļa", attīstoties ražotnēm, tās kļūst videi draudzīgākas. Tā, piemēram, pazudīs piesārņojuma avots "Liepājas metalurgs", kas mainīs vecās tehnoloģijas pret jaunām, un, pateicoties investīcijām, šis uzņēmums kļūs par vienu no modernākajiem gan Eiropā, gan pasaulē.

Latvija jau daudzus gadus stabili turas pasaules pirmajā desmitniekā pēc ekoloģiskās drošības novērtējumiem.