Krievu skolas grib plašāk iesaistīt Dziesmu svētkos
Valsts prezidenta Mazākumtautību padome spriež, kā Dziesmu svētku kustībā plašāk iesaistīt krievu skolas. Rīgas 64 mazākumtautību skolās ir aptuveni 40 kori un 30 tautas deju kolektīvi.
Tomēr no tiem Skolēnu dziesmu svētkos no Rīgas piedalījās vien seši kori un seši deju kolektīvi, stāsta Valsts izglītības satura centra speciāliste Astra Aukšmukste. "Problēmas ar mazākumtautību skolu piedalīšanos ir tieši Rīgā; pie mums Latgalē tādu nav: krievu skolas nāk un iegūst pirmās vietas," laikrakstam "Latvijas Avīze" sacīja Daugavpils 13. vidusskolas mūzikas skolotājs un kora vadītājs Jevgeņijs Ustinskovs.
Šajos Skolēnu dziesmu un deju svētkos no Daugavpils 13. vidusskolas piedalījās trīs kori: zēnu, meiteņu un jauktais koris, kurš konkursā ieguvis 3. vietu. Būtu pilnībā aplami domāt, ka krievu skolu skolēni negribētu dziedāt latviešu dziesmas vai dejot latviešu dejas, saka Ustinskovs. Taču to vajadzētu sākt jau pirmajās klasēs. "Dziedāt latviešu dziesmas un dejot latviešu dejas – tas ir labs veids, kā no mazām dienām caur kultūru iekļauties latviskajā sabiedrībā," spriež kordiriģente Aira Birziņa. Arī viņa piekrīt, ka Skolēnu dziesmu svētku rīkotājiem visvairāk galva sāpējusi par Rīgu.
Uz Mazākumtautību padomes sēdi bija aicināti Izglītības ministrijas un skolu pārstāvji. Noskaidrots, ka pagaidām šajā ziņā ir trīs izšķirīgie faktori: finansējums, skolas direktora un vietējās pašvaldības, kā arī attiecīgo skolotāju attieksme. "Ļoti daudz te ir atkarīgs no cilvēkiem, piemēram, vai skolas direktora atbalsts ir arī darbos, ne tikai vārdos, tāpat, kāda ir skolotāju attieksme un profesionālā varēšana un cik un kā direktors uz šiem skolotājiem var "iedarboties"," teic Ustinskovs.
Skolēni, ja tiek iesaistīti kora dziedāšanā kopš pirmajām klasēm, ir ļoti atsaucīgi un latviešu dziesmas dzied labprāt. Dziedāšana latviski "ir vēl papildu latviešu valodas stunda, skolēns papildina vārdu krājumu, uzlabo izrunu", atzīst Ustinskovs; turklāt ir būtiski, lai latviešu valodas apguve noritētu pozitīvā emocionālā gaisotnē. Plašāka skolu iesaiste gan nenozīmē "kvalitātes latiņas pazemināšanu", sacījis prezidents, un "skolu koriem jāorganizē dažāda līmeņa reģionālie svētki ceļā uz Dziesmu un deju svētkiem".
Lai iegūtu papildu finansējumu koru un deju kolektīvu veidošanai, Mazākumtautību padome uzrunāšot Sabiedrības integrācijas fondu.