Luterāņu baznīca šķērdējusies divas reizes vairāk, nekā varēja atļauties

Jau pāris gadus klīstošās runas par Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) bankrotu nav bijušas bez pamata. Savukārt LELB vadības centieni nomierināt gan sabiedrību, gan ticīgo tautu, ka viss nemaz nav tik dramatiski un baznīca pārdzīvo tikai „sīkas, īslaicīgas grūtības” ir bijuši, maigi izsakoties, dezinformācija.

LELB 25. Sinodes dalībniekiem izdalītajos materiālos melns uz balta ir rakstīts, ka kopš 2004. gada „LELB gada izdevumi vienmēr ir pārsnieguši ieņēmumus apmēram par 50%. Kopš 2004. gada budžeta deficīts tika segts no banku uzkrājumiem un papildus tika pieņemts lēmums naudas aizņemšanai, lai īstenotu vērienīgus projektus.”

LELB revīzijas komisijas ziņojumā teikts: „Plānojot naudas plūsmu tika ņemti vērā tikai tā brīža finansu un ekonomiskās tendences, bet netika pietiekoši nopietni izvērtēti riski pie kā var novest šāda veida saimniekošana.” LELB ieņēmumi no 2004. gada līdz 2010. gadam ieskaitot ir 2 478 429 lati, bet izdevumi 6 130 415 lati.

Lai segtu budžeta deficītu jau 2005. gada sākumā LELB iztērēja visus uzkrātos līdzekļus un baznīca sāka dzīvot uz parāda absolūti neiegrožojot savus tēriņus, bet gan tieši otrādi – tos palielinot. Ja 2004. gadā LEB budžeta deficīts bija  209 180 lati, tad 2008. gada LELB gada budžetu jau sastādīja ar 1 061 291 begin_of_the_skype_highlighting              1 061 291      end_of_the_skype_highlighting latu lielu iztrūkumu, kaut gan bija zināms, ka baznīca dzīvo milzīgos parādos. Šogad gan budžeta deficītu izdevies samazināt „tikai” līdz 314 484 latiem.  

Galvenais iemesls, kāpēc LELB iekļuva tik lielos parādos bija pārāk optimistiskā paļaušanās uz nekustamā īpašuma tirgu, ka baznīca spēs izpārdot savus īpašumus un parādus it viegli segt. Toties viss notika tieši pretēji. Pērna gada nogalē vajadzēja notikt diviem darījumiem, kuros tika nolemts pārdot LELB īpašumus kopsummā par 30 miljoniem latu. Bet darījumi nenotika, pircēji krīzes apstākļos attiecās no darījumiem.

Baznīca vienā momentā nokļuva finansiālā bezizejā. Šī gada februārī LELB par 420 000 latiem bija spiesta ieķīlāt vairākus miljonus vērot namu „klusajā centrā” – Elizabetes ielā 4, kur atrodas arhibīskapa dzīvoklis.

Jau dažus mēnešus vēlāk par 3 750 000

eiro (Ls 2 635 515) pārdevu lepnu namu pašā Vecrīgas sirdī - Doma laukumā 1, lai paglābtos no totāla bankrota un izpirktu namu Elizabetes ielā 4. Ēku Doma laukumā 1 LELB savā laikā ieguva apmaiņā pret valstij nodotām īpašumtiesībām uz Doma baznīcu. Šajā ēkā savulaik tika izvietota Lutera akadēmiju un arhibīskapa rezidence.

Šīs vasaras vidū krahu piedzīvoja Garīdznieku atalgojuma fonds. Mācītājiem vairs nespēja samaksāt algas. Pāris desmitu mācītāji iestājās bezdarbniekos un iznīkšanas sliekšņa nostājušās vairākas mazās lauku draudzes. No konservatīvās luterāņu Misūri Sinodes LELB ir aizņēmusies gandrīz trīs miljonus latus, par kuriem kredītprocenti ir jāsāk maksāt nākamā gada jūlijā. Savukārt liberālās Skandināvijas, Vakareiropas un Ziemeļamerikas luterāņu baznīcas izvairās atbalstīt LELB tās pārāk konservatīvās un prokatoliskās nostājas dēļ. Katrā ziņā LELB situācija ir neapskaužama.

LELB revidentu ziņojumā teikts:

* „LELB finansu un saimnieciskās krīzes pārvarēšana ir izsaukusi smagus ilgtermiņa materiālos zaudējumus” un

* „LELB finansu un saimnieciskā krīze ir nesusi smagu triecienu mūsu vienotībai.”