Drīzumā debesīs būs vērojams "krītošas zvaigznes"
Katru diennakti uz Zemes nokrīt vairākas tonnas meteorītu. Jo īpaši šī parādība ir novērojama rudeņos Tieši šajā laikā zemeslodes orbīta krustojas ar meteorītu plūsmas orbītu, tāpēc debesīs var redzēt ugunīgas švīkas, tā sauktās krītošas zvaigznes, kas būtībā ir kosmosa ķermeņi, kas sadeg atmosfērā. Taču arī decembrī mūs sagaida pārsteigumi - paredzams, ka mēneša vidū debesīs būs redzamas "krītošas zvaigznes".
Lielākā daļa meteorītu gabalu iekrīt okeānos, vienkārši tāpēc, ka tie aizņem lielāko zemeslodes daļu. “Retos gadījumos meteorīta gabali uzkrīt mājām vai automašīnām, vēl retāk trāpa cilvēkiem. Tādi gadījumi ir, bet reizi gadsimtā,” skaidro Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra direktors profesors Juris Žagars.
Lielākā daļa krītošo meteorītu ir ļoti mazi un fizisku kaitējumu Zemei nenodara. Profesors saka – ir pilnīgi skaidrs: uz Zemes savulaik ir nokrituši lieli meteorīti, kas izraisījuši pamatīgus ugunsgrēkus un postījumus. Tomēr lielākā daļa pētījumu par tiem ir zinātniskas hipotēzes.
Žagars atzīst – nav izslēgts, ka jebkuru brīdi uz Zemes var nokrist liels, postošs meteorīts. Jautāts, vai mūsdienu tehnoloģijas spētu savlaicīgi pārtvert lielu kosmisku objektu un to neitralizēt, kosmosa pētnieks atbild noliedzoši: nevarētu noķert un tas nozīmē, ka tas ar visu kosmisko spēku ietriektos zemeslodē. Tomēr varbūtība, ka mums uzkritīs meteorīts ir maza, jo visuma mērogos mūsu planēta ir puteklis tāpat kā meteorīts.
“Varbūtība, ka kosmosā saskriesies divi putekļi ir ļoti maza, bet pastāv,” saka Žagars.
“Palūkojieties uz Mēnesi, uz tā nav nevienas tīras vietas, tumšie pleķi, ko redzam, ir krāteri, kas radušies krītot meteorītiem. Mēness ir viscaur nobumbots, līdz ar to skaidrs, ka arī uz Zemes ir nokrituši meteorīti,” skaidro Žagars.
Kosmiskās katastrofas pēdas Latvijas dolomītos ir atradis vēsturnieks, petroglifu pētnieks Imants Jurģītis. Vairākus gadus sīki pētot Līgatnes dolomītiežu alas, viņš secina, ka anomālijas alu sienās varēja izraisīt tikai viens dabiskas izcelsmes avots – lokāla kosmiska katastrofa, šajā rajonā nokrītot prāvam akmens meteorītam. Tas noticis ļoti sen – Ledus laikmeta beigās, pirms 14 vai 15 tūkstošiem gadu.
Zinātnieks apstiprina, ka meteorīts nokritis ar drausmīgu spēku, vienā acumirklī visu pārvēršot uguns jūrā. Plānais, dažus desmitus metro biezais ledāja slānis tika momentā iztvaicēts. Pats meteorīts, pēc visa spriežot, sadalījies atmosfēras augšējos slāņos daudzos fragmentos, kas pēc tam sasnieguši Zemi plašākā teritorijā. Krītošā meteorīta fragmenti acīmredzot bijuši prāvi un zemi sasnieguši ar kosmisko ātrumu 10-20 km/sek., rezultātā ekspluadējot ar drausmīgu spēku un gandrīz pilnībā iztvaikojot. Izsistie krāteri aizpildījušies ar izkausētā ledāja saskalotajiem duļķu materiāliem, tāpēc nav redzami. Toties ir apskatāmi meteorīta pārveidotie ieži un tajos vairākas unikālas alas.
“Katru rudeni varam skatīties debesīs un vērot meteorītu lietu. Tie ir mazi, atmosfērā sadalījušies akmentiņi, kas skaidrās naktīs izskatās ļoti skaisti,” stāsta Petroglifu centra vadītājs Andris Grīnbergs. Latvijā neesot lielu meteorītu izrautu krāteru. Savukārt Igaunijas kontinentālajā daļā un uz salām tādi ir atrodami.
Žagars piebilst, ka pirms dažām dienām 7.novembrī uz Saules bija liels sprādziens, kas ietemē gan meteoroloģiskos apstākļus uz Zemes, gan rada ziemeļblāzmas, gan atstāj iespaidu uz citiem procesiem un dzīvām būtnēm.
Decembra vidū esiet pacietīgi
Decembra vidū pacietīgākajiem skatītājiem tumšajās debesīs būs iespēja redzēt kādu ātru un spožu "krītošu zvaigzni", pastāstīja Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills.
Lai arī visplašāk zināmais meteoru novērošanas laiks ir augusta pirmajā pusē, tomēr arī decembrī ir aktīva Geminīdu metoru plūsma un vislielākās iespējas tos novērot šogad ir pēc pusnakts ap 13.-14.decembri.
"Neteiktu, ka šoreiz to dabas parādību varētu saukt par zvaigžņu lietu, jo meteori būs, bet ne tik lielā daudzumā," skaidroja Gills.
Meteors debesīs izskatās kā taisna spoža švīka, kas uzplaiksna nepilnu sekundi. Spožu meteoru gadījumā var veidoties pēdas, kas var būt redzamas arī vairākas sekundes. Lai arī Geminīdu meteoru plūsmas nosaukums ir cēlies no Dvīņu zvaigznāja latīniskā nosaukuma (Gemini) - debess apgabala, no kura šķietami traucas meteori, tie var parādīties gandrīz jebkurā debess apgabalā.
Būtisks priekšnosacījums novērojumiem ir skaidras debesis. Novērojumus vislabāk veikt maz apgaismotā vietā ar iespēju pārraudzīt plašu debess apgabalu. Ja ir interese cītīgi sagaidīt kādu "krītošu zvaigzni", pieredzējuši astronomi iesaka silti apģērbties.
Meteori parasti veidojas no materiāla, kas atdalījies no komētām. Meteoru plūsmu aktivitāte ik gadu ir aptuveni vienos un tajos pašos datumos, kad Zemes šķērso šo izirušo komētu orbītas. Tomēr Geminīdu plūsmas izcelsme ir saistīta nevis ar komētu, bet ar mazo planētu jeb asteroīdu Faetons (3200 Phaethon). Šis neparastais fakts joprojām detalizēti nav izpētīts, bet norāda uz iespēju, ka Faetons ir viens no tiem Saules sistēmas ķermeņiem, kas ir kaut kas vidējs starp asteroīdu un komētu.
Meteoru novērojumi ļauj izzināt vielas sadalījumu komētu orbītās, pētīt Saules sistēmas vēsturi, meteoru plūsmu attīstības tendences un prognozēt to ietekmi uz kosmisko aparātu drošību.
Regulāra meteoru plūsmu aktivitāte nenozīmē to, ka uz Zemes kritīs meteorīti - akmens gabali. Plūsmu veidojošais sadrumstalotais materiāls, kas ieiet Zemes atmosfēras augšējos slāņos, tur parasti sadeg pilnībā.
Evija Hauka, LETA
