Īsā laikā Valgā deklarējušies 15 Latvijas iedzīvotāji. Valkas vadība: tas ir skandāls
Atsaucoties Valgas mēra aicinājumam, īsā laikā Valgā deklarējušies 15 Latvijas iedzīvotāji. Valkas pašvaldība, savukārt, ir sašutusi par šādu dvīņu pilsētas rīcību.
Novembra vidū Valgas mērs Ivars Unts uzrunāja Valgā strādājošos latviešus deklarēties Igaunijā. Kā ēsma tika solīta kvalitatīva, daudzpusīga un lēta veselības aprūpe, dažādi atvieglojumi un, pateicoties latviešu algas ienākuma nodokļa procentam, uzlabojumi pašvaldības infrastruktūrā. Pieraksts dzīvoklī Igaunijas pusē gan ir tikai iespējams tad, ja tur ir draugi vai radi, otrdien raksta "Latvijas Avīze".
"Starptautiskajā praksē šādu aicinājumu varētu nodēvēt arī par skandālu," tā par kaimiņpilsētas kampaņu saka Valkas novada vadītājs Kārlis Albergs.
Gados vecāki valcēnieši priecājas par iespēju iegūt arī šajā ziņā. Avīze raksta, ka vecuma pensija Igaunijā ir ne vien lielāka kā Latvijā, bet vēl papildu labums nāk no 2. līmeņa uzkrājuma. Igaunijas darba ņēmēji pensiju 2. līmenī novirza 2 procentus no bruto algas. Tas nozīmē, ka 2. līmeņa fondos kopā nonāk 6 procenti, jo četrus veido sociālā nodokļa daļa. Sakarā ar ekonomisko krīzi nedaudz vairāk par gadu gan jaunas iemaksas pensiju 2. līmenī nav veiktas, taču nolemts, ka 2011. gadā tās būs 3 procenti, bet 2012. gadā atjaunos 6 procentus. Igaunijā 2. līmeņa pensiju naudu ļauts arī mantot piederīgajiem.
Valgas pašvaldības vadītājs Ivars Unts jautāts, vai aicinājums darīt labu kaimiņiem nācis no tīras sirds vai pamatā tomēr ir aprēķins Valgai iegūt kādu labumu, saka: "Gan, gan. Pirms izteicām piedāvājumu deklarēties, domājām un aplēsām visu ilgi. Mūsu nodoms nav, un to arī negribam, tagad pārvilināt Latvijas iedzīvotājus uz Igauniju. Taču, analizējot vismaz divsimt strādājošo Valgā un pierakstīto Valkā ieguvumus un zaudējumus, secinājumi bija skarbi. Ieguvums tikai viens - darbs. Pārējo: nodokļu atvieglojumus, dažādus Valgā pierakstītiem cilvēkiem nodrošinātus pabalstus un atlaides, medicīnisko aprūpi, šeit strādājošie latvieši var norakstīt zaudējumos. Tad arī tapa aicinājums, un man prieks, ka tam atsaukušies jau vismaz 15 mūsu pusē strādājošie Valkas iedzīvotāji."
Unts arī salīdzina - ja latvietis vai igaunis strādā Valgā, bet ir pierakstīts Valkā vai, piemēram, Tartu, tad algas nodokli pilnā apjomā saņem Tallina. Turpretī, ja šis strādājošais pierakstīts Valgā, ievērojamu procentu no nodokļa saņem tieši Valga. "Tas nozīmē, ka mums budžetā ir vairāk naudas, ko novirzām tieši infrastruktūras uzlabošanai. Arī latvietim taču patīk iet pa labiekārtotām ietvēm, atpūsties skaistos parkos un tamlīdzīgi," piebilst Unts.
Kā Valgas pašvaldības vadītājs, tā deklarācijas lietu speciāliste norāda arī uz šķērsli - ar gribēšanu tikt par Valgas iedzīvotāju vien nepietiek. Pieraksts dzīvoklī Igaunijas pusē iespējams, ja ir draugi vai radi. Pašvaldība neko piedāvāt nevar un, pat ja varētu - tad darījums vairs nebūtu likumisks.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs uzsver, ka Valgas aktivitātes uzskata par nekorektām. "Mums katru mēnesi notiek kopīgas abu pilsētu vadības un speciālistu apspriedes un ne vārds netika teikts par šādu kampaņu. Mēs par to uzzinājām no preses. Protams, Valka ar tās iedzīvotāju deklarēšanos Igaunijā nepaliks nabagāka, izvēle jau paliek cilvēku pašu ziņā, bet starptautiskajā praksē šādu aicinājumu varētu nodēvēt arī par skandālu. Tā neglīti sanāk - vārdos esam viena pilsēta divās valstīs, bet darbos, kad "paša krekls tuvāks", lēmumi tiek pieņemti pa kluso," viņš saka.
Savukārt Latvijas Ārlietu ministrija informē, ka tās rīcībā ir neoficiāla informācija par Valgas pašvaldības sākto kampaņu ar mērķi veicināt pilsētā strādājošo cilvēku, tajā skaitā arī Latvijas iedzīvotāju, reģistrēšanos Valgas iedzīvotāju statusā. "Uzskatām, ka Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties savu dzīves vietu, arī izceļojot uz ārvalstīm, ievērojot Latvijas un attiecīgās ārvalsts tiesību aktos paredzēto kārtību. Vienlaikus dzīves vietas deklarācija Valgā vai citviet ārvalstīs nav tieši saistīta ar Latvijas iedzīvotāju pāriešanu citu valstu pilsonībā," uzskata ministrija.
