„Latvenergo” no laba prāta nevēlējās maksāt par savas nolaidības sekām, un tikai tiesas ceļā 1998. gadā par labu Gata vecākiem no uzņēmuma piedzina no 25 898,98 roku protēžu izgatavošanai un dēla ārstēšanai. Tiesa arī nolēma, ka „Latvenergo” jāmaksā Gata mātei ikmēneša pabalsts 42 latu apmērā, līdz viņš sasniegs pilngadību. Atbalstu Gatim un vēl diviem līdzīgi rokas zaudējušiem bērniem sniedza arī valsts kopumā 60 000 latu apmērā.
1998. gadā īsi pirms Ziemassvētkiem Gatis atgriezās no Vācijas ar jaunām roku protēzēm, no kurām, protams, sen ir izaudzis.
Neaizslēgtais elektrosadales skapis atradās Ziemeļaustrumu elektrotīklu Pļaviņu iecirkņa meistara Gunta Iņķena pārraudzībā, tiesa viņam par nolaidīgu amata pildīšanu piesprieda viens gadu nebrīvē nosacīti.
