Vācieši turku vietā labāk grib redzēt baltiešus
Nākamā gada maijā Vācija savu darba tirgu pilnībā atvērs arī jauno ES dalībvalstu pilsoņiem. Tas varētu izraisīt jaunu latviešu imigrantu straumi uz Vāciju.
Vācijas darba devēji kā savus strādniekus turku vietā labāk vēlas redzēt baltiešus, kuriem nav sveša Vācijas kultūra un valoda, kuru integrēšanai nav jāizstrādā speciālas programmas.
Vācieši Baltijā jau sākuši vervēt sev darbiniekus. Viļņas laikraksts „Verslo žinios” raksta, ka Vācijas uzņēmēji jau sākuši meklēt darbiniekus, kuri nākamā gada vidū jau varētu pārcelties uz Vāczemi.
Lietuvā nule kā atvērts Vācijas darbā iekārtošanās firmas „Glantz” meitasuzņēmums. Tā vadītājs Gordons Kleinau „Verslo Žinios” stāsta, ka vispirms tiks meklēti celtnieki, bet vēlāk arī ārsti un medmāsas, bet pēc tam strādnieki ražošanas sektorā.
Arī Latvijā publicēti desmitiem darba sludinājumu, kas meklē dažādu specialitāšu darbiniekus Vācijā – autovadītājus, medmāsas un daudzus citus.
To, ka latvieši Vācijā būs gaidīti, apliecina arī pēdējā laikā tur notiekošie politiskie procesi. Aizvien vairāk gan Vācijas oficiālās personas, gan parastie pilsoņi izsaka neapmierinātību ar lielo turku skaitu. Vācija atzinusi, ka viņu integrācijas politika ir izgāzusies un turki nav „ieauguši” Vācijas sabiedrībā. Viņi vairs savās rūpnīcās un iestādēs nevēlas redzēt tik daudz musulmaņu. Diez vai vāciešiem izdosies masveidā turkus izdzīt no savas zemes, bet viņu vietā darbā pieņemt strādniekus no Baltijas valstīm, viņi gan var atļauties.
Latvijas darba ņēmējiem Vācija, protams, nav neapgūta zeme. Latvieši uz Vāciju peļņā sāka doties jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Auto tirdzniecība, prakse lauksaimniecībā, bērnu pieskatīšana un darbs pie konveijera bija vienas no populārākajām jauno latviešu imigrantu nodarbēm.
Daudziem Vācija joprojām ir „sapņu zeme”, jo tā kā nekā ir lielākā un viena no stabilākajām ES ekonomikām. Arī iespēju tur ir salīdzinoši daudz, bet no nākamā gada maija to būs vēl vairāk.
Vācu politiķu izteikumi par turkiem
Lūk, tikai daži Vācijas politiķu izteikumi, kas liecina par to, ka viņi labprāt „atbrīvotos” no turkiem. Šie izteikumi pēdējā laikā izraisījusi plašu musulmaņu kopienas neapmierinātību.
Bavārijas federālās zemes premjerministrs Horsts Zēhofers intervijā žurnālam „Focus” norādīja, ka „imigrantiem no citām kultūrām, piemēram, no Turcijas un arābu valstīm ir lielākas grūtības” integrēties vācu kultūrā. Tāpēc viņš nācis pie „secinājuma, ka nav vajadzīga jauna imigrācija no citu kultūru areāliem”.
Savukārt Bundesbankas valdes loceklis Tilo Saracins kādā preses intervijā par musulmaņu imigrantiem teica: „Kopumā mums viņi sociāli un finansiāli izmaksā daudz vairāk, nekā viņi mums devuši ekonomiski.”
Laikraksta „: The Financial Times Deutschland” socioloģiskais pētījums liecina, ka
55% vāciešu uzskata, ka musulmaņu imigranti Vācijai ir „slogs”.
Tomēr Vācijas ekonomika bez imigrantiem – strādniekiem iztikt nevar. Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Hanss Heinrihs Driftmans nesen izteicās, ka valstij steidzami vajadzīgi aptuveni 400 000 inženieri un kvalificēti strādnieki, kuru trūkums bremzē ekonomikas attīstību aptuveni par 1%. Tā kā lielākā daļa vāciešu vēlas, lai pie viņiem ieceļotu imigranti no Vācijas kultūrai tuviem „areāliem”. Tad pašsaprotama ir viņu vēlme jaunos strādnieku importēt no Baltijas jūras krastiem.
