Trešdaļa ir neapmierināta ar Saeimas vēlēšanu rezultātu
Ar oktobrī notikušo 10.Saeimas vēlēšanu rezultātu neapmierināta ir trešdaļa jeb 34% valsts iedzīvotāju, noskaidrots "DnB Nord Latvijas barometra" pētījumā.
Šā gada novembrī veiktajā aptaujā atklājies, ka 40% iedzīvotāju ir tikai daļēji apmierināti ar Saeimas vēlēšanu iznākumu, jo, viņuprāt, Saeimas sastāvam vajadzēja būt nedaudz citādākam vai arī valdību vajadzēja veidot no citiem politiskajiem spēkiem un personālijām.
Pilnībā apmierināti ar rudenī notikušo vēlēšanu rezultātiem ir 7% respondentu.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Vienotība"), lūgts komentēt pētījuma rezultātus, norādījis, ka rezultāti saistāmi ar vairākiem faktoriem, tai skaitā ar pēcvēlēšanu periodu, ko raksturo objektīvs un acīmredzams sabiedrības nogurums no vēlēšanu kampaņām.
"Latvijas sabiedrībā ne pēc vienām vēlēšanām, izņemot 1990.gadu, nav bijis tā, ka vairākums vēlētāju būtu apmierināti ar to rezultātiem. Zināms iespaids uz sabiedrības noskaņojumu noteikti ir arī valdības tapšanas nebūt ne vieglajam procesam un pirmajam darbam, kas valdībai jāveic, - 2011.gada budžeta izstrādei," teicis Dombrovskis.
Domājot par nākotnes politiskajām un ekonomiskajām perspektīvām, 16% respondentu tic, ka pašreizējā Dombrovska vadītā vadībā strādās turpmākos četrus gadus, bet attiecīgi 19% un 21% aptaujāto tai paredz 6-12 mēnešus vai 1-2 gadus ilgu mūžu.
Tai pašā laikā, rēķinoties ar to, ka valdībai jāpieņem daudzi nepopulāri lēmumi, iedzīvotāji nedomā, ka tie varētu izraisīt līdzīga rakstura masu nemierus un streikus kā Grieķijā, Francijā vai citviet. Tādu iespēju pieļauj vien 12%. Neliela apjoma iespējamās protesta akcijas prognozē 26%, bet 22% domā, ka cilvēki varētu izmantot savas tiesības vērsties Satversmes tiesā, vākt parakstus referendumu rīkošanai utt.
Visbiežāk gan respondenti atzīmējuši, ka, viņuprāt, cilvēki izteiks savu neapmierinātību, bet nekāda tālāka rīcība nesekos, - tā domā 37% aptaujāto. Tiesa gan, 13% pieļauj pat ārkārtas Saeimas vēlēšanu iespējamību.
Vaicāti, kas, pēc respondentu domām, 2011.gadā varētu Latvijā ieviest kārtību, 33% norādījuši, ka to varētu paveikt godīgi politiķi. Līdzās abstraktiem spēkiem samērā daudz iedzīvotāju minējuši arī konkrētas personālijas - viņu vidū lielāko atbalstu izpelnījušies Ventspils mērs Aivars Lembergs (24%) un valsts kontroliere Inguna Sudraba (19%). Tai pašā laikā iespēju, ka paši iedzīvotāji varētu būt tas spēks, kas ievieš valstī kārtību, minējuši vien 18% respondentu, bet "stingrās rokas" alternatīvu norādījuši 16%. Nedaudz mazāk - 12% - atbildējuši, ka Latvijā kārtību ieviest nav iespējams nekādiem spēkiem.
Komentējot pētījuma rezultātus, politologs un politikas centra "EuroCivitas" direktors Viktors Makarovs pauž, ka, neskatoties uz visai skeptisko respondentu attieksmi pret politiķiem un partijām, Latvijas iedzīvotāji joprojām paļaujas uz šiem pašiem politiķiem, cerot, ka tie "ieviesīs kārtību" Latvijā. Šķietamo paradoksu, viņaprāt, izskaidro tas, ka tikai neliela daļa paļaujas paši uz sevi, demokrātijas pieaugumu vai sabiedriskajām organizācijām. "Cerība uz politiķiem aizvieto ticību saviem - pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības - spēkiem," piebilst Makarovs.
Aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā - laika posmā no šā gada 6.novembra līdz 16.novembrim. Veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, tika aptaujāti 1004 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
Jau ziņots, ka 10.Saeimas vēlēšanās ir uzvarējusi apvienība "Vienotība", kurā apvienojās partijas "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai". "Vienotība" 10.Saeimā ieguvusi 33 deputātu mandātus, "Saskaņas centrs" - 29 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 22 mandātus, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - astoņus mandātus, "Par labu Latviju" arī ieguvusi astoņus mandātus.
LETA
