Vēl nepalielina sodus par valsts valodas nelietošanu
Saeima šodien nolēma no darba kārtības izslēgt nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinātos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz ievērojami palielināt naudassodus par valsts valodas nelietošanu.
Ar balsu vairākumu tika nolemts, ka šie grozījumi tiks skatīti nākamajā Saeimas sēdē un tie nebūs vienā paketē ar budžetu pavadošajiem likumiem. VL-TB/LNNK rosinātos grozījumus iepriekš atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.
"Visu Latvijai" (VL) līderis Raivis Dzintars pret to iebilda, norādot, ka šādai grozījumu atlikšanai varētu būt divi iemesli. Viens no tiem ir iespējama šantāža, lai nacionālo apvienību piespiestu balsot par budžetu, kas gan esot maz ticams, bet otrs iemesls varētu būt Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera patlaban notiekošā vizīte Krievijā.
VL-TB/LNNK rosina ievērojami palielināt maksimālos naudas sodus par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu, par preču realizēšanu, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas pilnīgu un precīzu tulkojumu valsts valodā, un paredzēt atbildību arī juridiskajām personām.
Saskaņā ar plānotajiem grozījumiem par valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, varēs sodīt ar naudas sodu līdz 250 latiem pašreizējo 50 latu vietā, bet par gada laikā atkārtotu šādu pārkāpumu varēs uzlikt naudas sodu no 250 līdz 500 latiem, kas patlaban ir no 100 līdz 200 latiem.
Par preču realizēšanu, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas pilnīgu un precīzu tulkojumu valsts valodā, naudas sodu varēs uzlikt arī juridiskajām personām no 100 līdz 1000 latiem. Patlaban par to var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudassodu no 25 līdz 100 latiem tikai atbildīgajām personām.
Iepriekš Budžeta komisijā netika atbalstīts ierosinājums, ka jānosaka atbildība par atteikšanos no normatīvajos aktos paredzētajām Valsts valodas centra (VVC) pārbaudēm.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai" - "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš uzskata, ka šodienas Saeimas lēmums atlikt grozījumu Administratīvo pārkāpumu kodeksā pieņemšanu, iespējams, ir saistīts ar patlaban notiekošo Valsts prezidenta vizīti Maskavā, aģentūru LETA informēja TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons.
"Mums ir pienākuši nopietni signāli, ka tieši Valda Zatlera vizīte Maskavā ir patiesais iemesls grozījumu, kas ievērojami palielina sodus par valsts valodas nelietošanu likumā paredzētajos gadījumos, nepieņemšanai šodienas Saeimas sēdē," apgalvo Bērziņš. Gan Ministru kabinets, gan Saeimas Budžeta komisija iepriekš šos grozījumus atbalstīja, uzskatot, ka tos var skatīt valsts budžeta likumprojektu paketē, jo tie paredz budžeta ieņēmumu palielinājumu. Tas liecina, ka valdošo partiju domas ir mainījušās pēdējā brīdī, iespējams, reaģējot uz kādiem mājieniem, ka nebūtu vēlams izcelt nepieciešamību Latvijā lietot latviešu valodu tieši šajā brīdī, ko daži dēvē par "jaunas ēras" aizsākumu Latvijas un Krievijas attiecībās, norāda VL - TB/LNNK pārstāvis.
"Ja grozījumu atlikšanas patiesais iemesls ir tieši tāds, mēs varam tikai izteikt nožēlu par dažu augsta līmeņa Latvijas politiķu klanīšanos Maskavas virzienā. Tādā gadījumā ir jārunā nevis par kādu "jaunu ēru" Latvijas un Krievijas attiecībās, bet gan par LPSR laika prakses atjaunošanu, kad vietējie ielikteņi ar bažām raudzījās Maskavas virzienā, zīlējot, kurā brīdī kādus lēmumus pieņemt. Tā nav neatkarīgas valsts cienīga pieeja. Varbūt Saeimai šodien vispār nevajadzēja pieņemt nekādus lēmumus, jo nav taču zināms, cik lielā mērā katrs no tiem var izrādīties aizskarošs lielajam kaimiņam," ironiski atzina Bērziņš.
LETA jau ziņoja, ka VVC izteicis vēlmi pārbaudīt gandrīz trešās daļas Saeimas deputātu latviešu valodas zināšanas, aģentūra LETA uzzināja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
VVC vēstulē komisijai lūdzis nodrošināt to, lai Saeimas deputāti, kuri nav ieguvuši pamata, vidējo vai augstāko izglītību latviešu valodā, līdz 2011.gada 3.janvārim uzrāda valsts valodas prasmes apliecības oriģinālu šī dokumenta īstuma pārbaudei, kā arī lai pārliecinātos, vai šajā apliecībā norādītais valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe ir pietiekams Saeimas deputātu pienākumu veikšanai.
Šādu vēlmi VVC pamato ar to, ka divi pašreizējie deputāti - Valērijs Kravcovs (SC) un Rihards Eigims (ZZS) - ir administratīvi sodīti par valsts valodas nelietošanu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā jau 2009.gada novembrī - laikā, kad viņi pildīja pašvaldības deputāta pienākumus.
VVC arī norāda, ka 29 Saeimas deputāti novērtējuši savas valsts valodas zināšanas tikai kā apmierinošas vai labas sarunvalodas līmenī.
Komisija atzina, ka tai nav tiesību pieprasīt deputātiem uzrādīt valodas prasmes apliecības, tādēļ šo informāciju pieņēma zināšanai un nolēma informēt Saeimas frakcijas, kas varētu tālāk risināt šo jautājumu. Tika norādīts, ka VVC pārstāvji jau esot plānojuši runāt ar visām frakcijām.
Kā ziņots, aptuveni 25 deputātiem šajā sasaukumā var būt problēmas ar latviešu valodas nepārvaldīšanu augstākajā līmenī. Šāda situācija radusies, jo ir svītrota prasība pirms vēlēšanām pārbaudīt deputātu kandidātu reālās latviešu valodas lietošanas prasmes, norāda VVC.
VVC var sodīt valodas nepratējus ar naudas sodu no 25 līdz 50 latiem pirmo reizi. Ja pārkāpums konstatēts atkārtoti, naudas sods ir no 100 līdz 200 latiem.
