"Guardian": Latvija nav labs krīzes risināšanas piemērs

Lai gan Latvija pēdējā laikā tiek minēta kā spilgts piemērs finanšu problēmās nonākušām valstīm, ekonomiskā situācija šajā Baltijas valstī ne tuvu nav rožaina, un būs vajadzīgi vismaz desmit gadi, lai tautsaimniecība atjaunotos 2007.gada līmenī, sacīts publikācijā ar nosaukumu "Latvija nesniedz maģisku risinājumu parādos nonākušām ekonomikām".

Publikācijas autori Maikls Hadsons un Džefrijs Somerss uzdod retorisku jautājumu, vai eiro zonas valstīm patiešām būtu jāklausa vairāku ekonomistu un analītiķu ieteikumiem un jāīsteno Latvijai līdzīgi bargi taupības pasākumi, lai atrisinātu savas ekonomiskās nedienas.

"Oktobrī Latvijas vēlētāji nobalsoja par līdzšinējā premjera Valda Dombrovska vadīto koalīciju, lai gan Dombrovska valdība 2009.gadā apcirpa sociālos pabalstus, samazināja algas un uzdzina uz augšu bezdarbu. Vai tas bija apliecinājums, ka taupības pasākumi ir ne tikai efektīvi, bet var pat iegūt sabiedrības atbalstu. Vai Latvija ir piemērs Grieķijai, Īrijai un Spānijai?" vaicā žurnālisti.

Viņi apgalvo, ka šādi vēlēšanu rezultāti drīzāk gan liecinot par to, ka vēlēšanas nebija referendums par ekonomisko politiku, bet to iznākumu lielā mērā noteica etniski apsvērumi un vēlme sodīt dažus oligarhus.

Publikācijas autori pauž pārliecību, ka, par spīti Latvijas gūtajiem panākumiem taupības pasākumu frontē, šāda politika nedarbosies eiro zonas valstīs. Šajā saistībā viņi min apstākli, ka Latvijā atšķirībā no rietumzemēm nav aktīvu arodbiedrību, tāpēc Latvijā pastāv maza iespēja mobilizēt cilvēkus uz protestiem pret taupības pasākumiem. "Tādējādi valstis ar aktīvām arodbiedrībām var gaidīt ļoti atšķirīgus rezultātus," brīdina publikācijas autori.

"Lai gan ekonomikas krīze bija tik dziļa, lai pat apolitiskie Latvijas iedzīvotāji 2009.gada ziemā izietu ielās, vairākums no viņiem drīz vien atrada vieglākās pretošanās ceļu un vienkārši emigrēja. Neoliberālo taupības pasākumu dēļ demogrāfisko zaudējumu apmērs ir pārsniedzis Staļina pagājušā gadsimta 40.gados notikušo deportāciju apmēru (lai gan to rezultātā dzīvības nav zaudētas)," klāstīts publikācijā.

Tajā norādīts, ka gados jauni Latvijas iedzīvotāji emigrē labākas dzīves meklējumos, jo valdības īstenotie tēriņu cirpieni izglītības, veselības aprūpes un citās nozīmīgās sociālās infrastruktūras jomās apdraud šīs Baltijas valsts ilgtermiņa attīstību.

Pašlaik ārzemēs strādā vairāk nekā 12% Latvijas iedzīvotāju (un daudz lielāks skaits ekonomiski aktīvo ļaužu). Daudzi uz ārzemēm aizbraukušie iedzīvotāji ir atstājuši Latvijā savus bērnus gluži kā bāreņus, laulību skaits un dzimstība krītas, tāpēc demogrāfi nākuši klajā ar jautājumu, kā šī mazā Baltijas valsts spēs izdzīvot, raksta "Guardian".

"Tādējādi - ja vien parādos nonākušās Eiropas valstis, kur ir daudz vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā, nevarēs nodrošināt, ka ārvalstu darba tirgi pieņem to strādājošos, šāds [emigrācijas] risinājums [kāds darbojās Latvijā] nebūs pieejams," uzsvērts publikācijā.

Tās autori arī skeptiski vērtē Latvijā nākamgad gaidāmo iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 3,3%, norādot, ka šāds pieaugums ne tuvu nav pietiekams, ņemot vērā IKP kritumu par 25% krīzes laikā. Ja pieaugums būs tik niecīgs, Latvijai būs vajadzīgi desmit gadi tikai tam, lai atjaunotu ekonomiku 2007.gada līmenī, uzskata publikācijas autori.

"Tātad vai Grieķija, Īrija un, iespējams, Spānija vispār saprot, kam tām prasa līdzināties? Cik lielu Latvijas izlietoto medikamentu devu izlietos šīs valstis? Ja to ekonomikas samazināsies un nodarbinātība kritīsies, uz kurieni emigrēs darbaspēks?" retoriski vaicāts publikācijā.

"Līdzās ciešanām un cilvēciskām traģēdijām, kuras šādā gadījumā būs daudzskaitlīgas, fiskālie taupības pasākumi un algu samazināšana ir ekonomiski pašiznīcinoši. Tā izraisīs pieprasījuma lejupslīdes spirāli, iegrūžot recesijā visu Eiropas Savienību," rezumēts publikācijā.

BNS