Augsta amatpersona: Sudānā sagūstīto pilotu stāsts ļoti ticams

­

­

Portāls kasjauns.lv jau vēstīja, ka Sudānā 4. novembrī nolaupītā Latvijas helikoptera apkalpe — trīs vīri — pēc vairāk nekā mēneša izbēga no gūsta, nogalinot divus bandītus. Bēgšana iepriekš bija smalki izplānota, mūsējie tika līdz kalniem, kur viņiem izdevās izsaukt palīdzību. Ekipāža Sudānā strādāja ANO Pārtikas programmā. Oficiālā versija — veikta sekmīga ķīlnieku glābšanas operācija.

Daudze: ļoti ticams stāsts

„Šī viena informācija papildina otru. Neapšaubāmi, Latvijas ārpolitiskais dienests sadarbībā ar citiem mūsu valsts dienestiem ļoti nopietni strādāja un darīja visu, ko tajā situācijā varēja izdarīt,” saka Gundars Daudze (ZZS). „Tajā pašā laikā jāsaprot, ka Sudāna atšķiras no Latvijas un citām demokrātiskām valstīm, un ir ļoti grūti tieši ietekmēt šos procesus, it īpaši tāpēc, ka oficiālā Sudāna bija lūgusi nekādas trešās puses neiesaistīt, ka viņi paši risinās šo problēmu ar nolaupītājiem.”  Ārlietu resors veicis visu, ko „pieļauj starptautiskā prakse un diplomātija”.

Daudze atklāti atzīst: „Tas, ka piloti ļoti pašaizliedzīgi izmantoja situāciju un acīmredzot, kā tas ir izskanējis publiskajā telpā, spēja paši atbrīvoties no ieslodzījuma vietas, ir ļoti ticams stāsts. Nevaru iedomāties, ja tā nebūtu bijis, kāpēc tas nonāktu publiskajā telpā.”

Tomēr Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs atgādina, ka arī, ja piloti izbēguši paši, viņus tik un tā bija jānogādā drošā vietā un pēc tam Latvijā. „Arī tas kādam bija jānoorganizē, un tur tika iesaistīti ļoti plaša starptautiskā palīdzība un it īpaši ANO,” saka Daudze.

Pēc neoficiālās versijas atklāšanas rezonanse bijusi liela, un Daudze uzskata, ka pēc Saeimas starpsesiju pārtraukuma jau jaunajā gadā šis jautājums Nacionālās drošības komisijai jāizrunā ar Ārlietu ministriju ministra vai valsts sekretāra personā. „Lai būtu pilnīga skaidrība, kas tad ir noticis, kā risinājušies šie notikumi, kā bija patiesībā, bez izpušķojumiem un nevajadzīgiem pārmetumiem,” teic deputāts.

Sabiedrība gan diez vai oficiālā ceļā uzzinās visu patiesību. Daudze: „Ļoti daudz no šīs informācijas ir klasificēts. Cik no tā pēc tam var paust publiski, nevaru šobrīd pateikt, jo jāizvērtē visa informācija. Esmu runājis gan ar ārlietu ministru, gan lūdzis papildus informāciju, bet pie labākās gribas nevaru stāstīt visu, ko zinu. Nav gluži, kā publiskajā telpā izskatās, katrā ziņā mēs notikumu secību restaurēsim.”

Te gan vietā piebilst, ka divi komisijas deputāti — Andris Šķēle („Par labu Latviju”) un Jānis Urbanovičs („Saskaņas centrs”) paši nav saņēmuši pielaidi valsts noslēpumam.

„Tur, kur pastāv nerakstīti likumi vai likumi nedarbojas, ir ļoti grūti ar starptautiskajā praksē pieņemtajiem paņēmieniem panākt to rezultātu, kādu mēs gribam sasniegt, diemžēl,” piebilst Daudze.

„Patiesība kā parasti ir kaut kur pa vidu. Es nevienu brīdi neapšaubu, ka šie cilvēki ir paši izbēguši no gūsta. Jautājums ir, kurā brīdī viņi saņēma ārlietu resora organizēto palīdzību. Kādam bija jāsakārto, lai viņus atrastu tur, kur paspējuši aizbēgt un pēc tam evakuētu no šā bīstamā rajona un tad arī Sudānas.”

Pēc pilotu nolaupīšanas novembra sākumā izveidoja Krīzes koordinācijas centru Ārlietu ministrijas vadībā. Pabriks atturas vērtēt „Vienotības” pārstāvja Ģirta Valda Kristovska vadītā resora rīcību tagad, kad izskanējis, ka piloti izglābušies saviem spēkiem.

„Cik es zinu, pasaulē ir varbūt divas vai trīs valstis, kas šādos gadījumos spēj veikt pilna mēroga plašas operācijas. Pārējām tas nav pa spēkam,” kasjauns.lv saka Pabriks.

Par pilotiem viņš spriež: „Viņi arī nebija valsts nosūtīti pārstāvji, viņi tur vienkārši strādāja, tas bija privātais bizness. Domāju, mūsu valsts institūcijas izdarīja visu, ko varēja tajos apstākļos.”

Opozīcija, kā jau tai pieklājas, izteikumos tik atturīga nav — Saeimas frakcija „Par labu Latviju” parlamenta prezidijam iesnieguši pieprasījumu ministram Kristovskim skaidrot Ārlietu ministrijas rīcību Sudānā nolaupīto Latvijas pilsoņu atbrīvošanā.

„Ja taisnība medijos izskanējušajai informācijai, ka ķīlnieki no gūsta izbēguši pašu spēkiem, ir jāuzdod jautājums, vai Latvijas ārlietu ministra Kristovska mundiera cienīgi ir organizēt sabiedrisko attiecību kampaņu uz citu cilvēku nelaimju rēķina,” teikts pieprasījumā.

„Ja ķīlnieki no gūsta izkļuvuši pašu spēkiem, tad ministra Kristovska rīcība — slēpjot patiesību un sagrozot informāciju — ir vērtējama kā necieņa pret Latvijas sabiedrību un jo īpaši Sudānā nolaupītajiem Latvijas pilsoņiem,” pauž „lablatviešu” frakcija.

Kristovskis: Ārlietu ministrija netiecas pēc slavas

Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis: Ārlietu ministrijas galvenais uzdevums Sudānas ķīlnieku krīzē bija atgādāt Latvijas pilsoņus Latvijā dzīvus un veselus

Portāls kasjauns.lv uzdeva Ārlietu ministrijai tiešu jautājumu — vai versija, ka piloti izlauzās brīvībā paši, ir patiesa?

Atbildē ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis norāda, ka ministrijas „galvenais uzdevums Sudānas ķīlnieku krīzē bija atgādāt Latvijas pilsoņus Latvijā dzīvus un veselus” un tas ir izpildīts.

„Ārlietu ministrija netiecas pēc slavas un nepieraksta sev nekādus īpašus nopelnus ķīlnieku glābšanā, bet gan pilda savu pienākumu rūpēties par Latvijas valstspiederīgo, kuri atrodas Sudānā, drošību, kā arī par to Latvijas uzņēmumu biznesa interesēm, kuri attīsta savu darbību šajā Āfrikas valstī,” vēsta Kristovskis.

Šie apsvērumi, kā arī tas, ka Sudānas varas iestādes, ANO Pasaules pārtikas programma un Drošības policijas Pretterorisma centrs joprojām veic šī gadījuma izpēti, nosakot to, kādu informāciju Ārlietu ministrija pauž publiski. „Vienlaikus vēlos norādīt, ka tā ir ierasta prakse, ka detalizēta informācija par ķīlnieku glābšanu netiek sniegta, lai novērstu tās izmantošanu citos ķīlnieku sagrābšanas gadījumos,” piebilst Kristovskis.

Ārlietu resors atgādina, ka tiklīdz bija saņemtas ziņas par nolaupīšanu, tika izveidots Krīzes Koordinācijas centrs, uz Sudānu devās Ārlietu ministrijas pārstāvis un Drošības policijas Pretterorisma centra amatpersona. 10. novembrī Rīgā ieradās ANO Pasaules pārtikas programmas drošības ekspertu delegācija. Jau pēc pilotu atgriešanās Latvijā šāda delegācija ieradās atkal, 15.decembrī, lai no pilotiem „iegūtu detalizētu informāciju par nolaupīšanas apstākļiem un nolaupīšanā iesaistītajām personām”.

Krīzes risināšanā bija iesaistīta arī ANO Pārtikas programma, Sudānas valdība, Eiropas Savienības dalībvalstis un Turcija.

Māris Puķītis/Foto: LETA

­­