Latvijas vēsturniekus īpaši interesēs resoru arhīvu atvēršana Krievijā
Latvijas vēsturniekus īpaši interesēs resoru arhīvu atvēršana Krievijā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Vēsturnieku komisijas loceklis, profesors, habilitētais vēstures doktors, Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieks Antonijs Zunda
Kā ziņots, Maskavā pēc tikšanās ar Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs norādīja, ka Latvijas un Krievijas attiecībās ir grūtas vēstures lapaspuses, bet diskusijām par tām jānotiek akadēmiskajā līmenī, nevis tās jārisina politiķiem. Prezidenti vienojušies par abu valstu vēsturnieku komisijas izveidi, kas rūpīgāk analizēs vēstures notikumus. Paredzams, ka vēsturnieki varēs piekļūt arhīviem, kas līdz šim nav bijuši pieejami.
"Pozitīvi ir tas, ka Krievijas prezidents ir rosinājis atvērt arhīvus vēsturniekiem, lai viņi varētu nodarboties ar pētniecību. Vēsturnieks bez arhīva ir tāpat kā cilvēks bez maizes. Lai atklātu ko jaunu, ir jābūt pieejamiem dokumentiem arhīvos. Latvijas vēsturniekus satrauc resoru arhīvu nepieejamība Krievijā. Ar resoru arhīviem es saprotu Militāro, Krievijas Federālās drošības dienesta un Ārlietu ministrijas arhīvus par konkrētiem gadiem, piemēram, par 1940.gadu un 1941.gadu. Ja būs pieejami šo arhīvu dokumenti, tad mēs varēsim uzzināt, kā notika Latvijas okupācija 1940.gadā un Latvijas valsts iznīcināšana, balstoties uz Krievijas arhīvos pieejamajiem dokumentiem, kas līdz šim nav bijuši pieejami," sacīja Zunda.
Viņš norādīja: ja Krievija spers šādu sadarbības soli, pavērsies jaunas iespējas, un komisija varēs atklāt jaunas atziņas sarežģītajā vēstures mozaīkā.
No Latvijas puses vēsturnieku komisiju vadīs Valsts prezidenta kancelejas Latvijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs habilitētais vēstures zinātņu doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, profesors Inesis Feldmanis.
Kā ziņots, Medvedevs, tiekoties ar Zatleru, atzinis, ka abu valstu attiecību vēsture ir sarežģīta un bieži nav veicinājusi valstu satuvināšanos.
Krievijas prezidents gan atzina, ka abu valstu attiecībās nevar līdz galam nodalīt politiku un vēsturi, tomēr jācenšas to darīt. Viņaprāt, vienmēr būs vēstures tēmas, kas vienmēr būs sarežģītas. Ja ap tām sāk lielu politizāciju, tas var apturēt normālu, draudzīgu dialogu, izraisīt apvainojumus un nepatiku. Tas attiecoties arī uz virkni citu valstu.
"Nepieciešams kontaktēties atvērti, neslēpjot sarežģītus jautājumus, bet apspriežot tos kompetentu speciālistu līmenī, nevis tikai parlamentāriešiem un politiķiem. Vispirms ir svarīgi izstrādāt saskaņotas un tuvas pozīcijas par smagiem vēsturiskiem jautājumiem," vērtēja Medvedevs.
Viņam gribētos, lai notiktu vēsturisks dialogs, bet lai tas palīdz politiķu komunikācijai un apvieno tautas.
"Ne visus jautājumus iespējams slēgt vienas vizītes, kaut vai oficiālas, laikā. Lai gan man šķiet, ka izdarījām diezgan daudz, panāktas nozīmīgas vienošanās," vērtēja Medvedevs.
Kā ziņots, Zatlers un citas augstas Latvijas amatpersonas vizītē Krievijā viesojas no 19.decembra līdz 22.decembrim. Vizītei ir trīs prioritātes - politiskais dialogs ar Krievijas vadību vairākos jautājumos, ekonomisko sakaru veicināšana un starpvalstu līgumu bāzes nostiprināšana.
LETA
