Vai bibliotēku ceļam imigrantiem?

Kopumā Latvijā uz vienu piedzimušo ir divi mirušie. Ir vietas, kur mirstība pārsniedz dzimstību četras un sešas reizes. „Mēs vēl neizjūtam zemās dzimstības sekas. Sāpīgas izmaiņas mūs skars, kad pašreiz strādājošos būs jānomaina jaunākai paaudzei. Pensionēšanās vecumu nāksies paaugstināt vismaz līdz 70 gadu vecumam un pensijas būs proporcionāli mazākas. Ja līdz šim uz diviem strādājošiem ir viens pensionārs, drīz uz katru strādājošo būs pa pensionāram, tālāk – uz katru strādājošo divi pensionāri.

Izvēles iespējas ir divas: imigranti vai pašu bērni. Bagātās Eiropas valstis nav spējušas izvairīties no dzimstības problēmas risināšanas ar iebraucēju palīdzību. Tāpēc nav brīnums, ka, piemēram, Anglija un Īrija ar prieku uzņem imigrantus no Austrumeiropas – Polijas, Rumānijas, Bulgārijas, Latvijas. Tas ir labāk nekā miljons musulmaņu. Arī Latvijai būtu svarīgi dažādot imigrantu sastāvu, lai viņi neveidotu vienu lielu kopienu vai ticību,” stāsta demogrāfs.

Mežs uzskata, ka mēs būtu varējuši izvairīties no dramatiskās demogrāfiskās situācijas, piešķirot ekonomiskos labumus ģimenēm ar bērniem kā tas ir Igaunijā. Mežs ir pārliecināts, ka tas ir jautājums par politisko gribu un izvēli. Sliktā ekonomiskā situācija nav attaisnojums, jo Igaunija arī krīzes apstākļos atrada naudu bērniem. „Ja to naudu, kas tika ieguldīta Dienvidu tilta un Nacionālās bibliotēkas celtniecībā, mēs būtu novirzījuši ģimenēm ar bērniem, šādu problēmu nebūtu. Tā ir mūsu izvēle: mums vajag bibliotēku, nevis bērnus. Tagad bibliotēku mēs būvējam imigrantiem, kuriem, starp citu, arī būs jāmaksā bērnu pabalstus.”

Pensionāru zeme

Pērn Latvijā piedzima 21 677 cilvēku, nomira 29 897, tātad  par 8000 vairāk. Visvairāk „melno caurumu” ir Latgalē, kur atsevišķos mēnešos mirstība desmit reizes pārsniedz dzimstību. Piemēram, Rēzeknes novadā gada 11 mēnešos piedzima vien 97 bērni. Mirušo skaits ir četras reizes lielāks – 475. Pozitīva mirstības un dzimstības bilance ir Pierīgas ciematos  - Ķekavā, Mārupē, Stopiņu novadā.

Mežs skaidro, ka tur koncentrējas daudz jaunu turīgu ģimeņu, kas spēj iegādāties māju un apmaksāt kredītus. Viņi nevēlas dzīvot centrā, tāpēc izvēlas netālos ciematus. Ar labiem rādītājiem var lepoties arī Siguldas novads. Mežs gan atgādina, ka tas nav pašvaldību nopelns, kas ar papildus finansējumu stimulētu dzimstību. Bērni dzimst arī studentu pilsētās, tādās kā Jelgava un Valmiera.

Pārējā Latvija izskatās pēc pensionāru nometināšanas vietām. Rēzeknes novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Marija Deksne gan atzīst, ka situācija uzlabojusies – novembrī uz 40 mirušajiem bijuši 10 jaundzimušie. Savukārt gada sākumā mirstība desmit reizes pārsniegusi dzimstību. Pieaugošos mirstības rādītājus speciāliste saista ne vien ar vecumu, bet arī nepieejamo medicīnisko palīdzību. „Tie cilvēki vēl varēja dzīvot un dzīvot, bet slimnīcā nonāca, kad jau bija par vēlu. Laukos ārsta pakalpojumi nav pieejami, padomājiet, ir tālu jābrauc pie ārsta, jāpērk zāles. Rezultātā slimības tiek ielaistas. Nav neviena mēneša, kad nebūtu kāda pašnāvība, gadās, ka cilvēki nosalst, pārdzeras krutku, kas pie mums ir nopietna problēma. Viens pazīstams cilvēks, kurš nemaz nav tāds dzērājs, tagad guļ slimnīcā pie sistēmas, dienas skaitītas. Kad ierodas māte reģistrēt dēla nāvi, kas izdarījis pašnāvību, paveras milzīga veselas ģimenes traģēdija. Zaudē darbu, ienākumu nav, ģimene izjūk, sāk dzert. Tas ir kā apburtais loks, no kura nevar izkļūt. Piemēram, satieku sievieti no pagasta, kura strādāja Rēzeknē par Ls 100. Viņa vairs nestrādā, jo nevar izbraukāt, neatmaksājas. Kādreiz pagastos bija kokzāģētavas, pa saimniecībai, bet tagad tikai pagastmāja, varbūt ambulance. Tas, ka laupa, apzog un pat nogalina pensionārus, ir bezcerības un nabadzības sekas. Reģistrējot jaundzimušos bērniņus, esmu novērojusi, ka aizvien retāk bērni dzimst laulībā, tas nozīmē, ka ģimenes saites un atbildība nebūs tik liela. Jaunām meitenēm dzimst neplānoti bērni.” Deksne situāciju nosauc par visas tautas depresiju.

Pilsētas un ciemati pārvērtušies par pensionāru apdzīvotām teritorijām, kurās dienas laikā var sastapt tikai vecus, salīkušus ļaudis ar spieķiem. Tikmēr  mūsu kaimiņvalstī Krievijā lielo veco cilvēku skaita problēmu piedāvā risināt ar totalitārām metodēm. Paradoksālu ideju, pret kuru jau tika vērsta sabiedrības kritika, izteicis Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins, proti, nomalē celt specializētas pilsētas Maskavas pensionāriem, kuru skaits jau sasniedzis 2,5 miljonus. Līdzīgu priekšlikumu par pārvietošanas politiku izteicis arī Belgorodas apgabala gubernators Jevgēņijs Savčeno. Viņaprāt, tā bez kapitālieguldījumiem tikšot atrisināti demogrāfiskie jautājumi. Viņš teica: ”Valsts ir liela – mums ir Tālie Austrumi, Sibīrija.”