Iegādājoties nekustamo īpašumu, pie uzturēšanās atļaujām ticis 121 ārzemnieks
Aizvadītajā gadā, pamatojoties uz vērtīga nekustamā īpašuma iegādi Latvijā, pie termiņuzturēšanās atļaujām valstī ticis 121 ārzemnieks. Lielākoties interese bijusi par dzīvokļu iegādi Rīgā un Jūrmalā.
Par to informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs.
Saskaņā ar grozījumiem Imigrācijas likumā, kas ir spēkā kopš 2010.gada 1.jūlija, uzturēšanās atļaujas Latvijā pērn kopumā prasījuši 78 ārzemnieki, 55 gadījumos jau pieņemts viņiem pozitīvs lēmums un izsniegtas uzturēšanās atļaujas uz pieciem gadiem. Turklāt visos šajos gadījumos uzturēšanās atļauja izsniegta ne tikai pašam pieprasītājam, bet arī viņa ģimenes locekļiem - dzīvesbiedram un nepilngadīgajiem bērniem, tāpēc reāli izsniegto atļauju skaits ir lielāks, proti, 121.
Kā liecina PMLP apkopotā informācija, lielākoties ārzemnieku interese bijusi par dzīvokļu iegādi Rīgā un Jūrmalā, citās pilsētās reģistrēti tikai astoņi darījumi, un arī šajos gadījumos pirkts nekustamais īpašums galvaspilsētas tuvumā vai Aizkrauklē.
Lielāko interesi par nekustamo īpašumu iegādi Latvijā izrādījuši Krievijas pilsoņi, kuru iesniegumu īpatsvars veido apmēram 90% no visiem saņemtajiem. Atsevišķi pieteikumi pienākuši arī no Ukrainas, Baltkrievijas, Uzbekistānas, Kirgizstānas u.c. valstīm. Lielākoties interese bijusi no NVS valstu pilsoņiem, taču pēdējās nedēļās saņemti iesniegumi arī no ASV, Ķīnas u.c. valstu pilsoņiem.
Summas ziņā vērienīgākais šāds pērn fiksētais darījums nekustamo īpašumu jomā bijusi kāda īpašuma iegāde Rīgā par 421 682 latiem. Šis darījums veikts īsi pirms Ziemassvētkiem, aģentūrai LETA pastāstīja PMLP pārstāvis Rjabcevs.
Pamatojoties uz ieguldījumu komercbanku subordinētajā kapitālā, uzturēšanās atļaujas pagājušajā gadā pieprasījuši 38 ārzemnieki, bet 30 gadījumos jau pieņemts viņiem pozitīvs lēmums.
Savukārt investīcijas Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā ir bijis pamats astoņiem iesniegumiem par uzturēšanās atļaujas saņemšanu. Piecos no šiem gadījumiem jau pieņemts iesniedzējam pozitīvs lēmums.
Kā uzsvēra Rjabcevs, visos minētajos gadījumos uzturēšanās atļauja ir izsniegta ne tikai pašam pieprasītājam, bet arī viņa ģimenes locekļiem, tādējādi reāli uzturēšanās atļaujas Latvijā, pamatojoties uz pretrunīgi vērtētajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, pērn izsniegtas kopumā 206 personām.
"Atteikuma vēl nav neviena, bet vairākos gadījumos ir pagarināts lēmuma pieņemšanas termiņš, jo dokumentu iesniedzējam dots laiks novērst kādas nepilnības vai sagatavot papildus nepieciešamās ziņas. Tas tiek darīts, kad, piemēram, mums iesniegtajos dokumentos tiek uzrādīta viena darījuma summa, bet zemesgrāmatā parādās cita. Dažkārt lēmuma termiņš tiek pagarināts arī tad, ja noteikto 30 dienu laikā nav izdevies savākt visas nepieciešamās ziņas no drošības iestādēm u.tml.," aģentūrai LETA skaidroja Rjabcevs.
Viņš piebilda, ka pirmos mēnešus pēc Imigrācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā ārzemnieku iesniegumi tika saņemti ļoti mazā skaitā un, lai gan izmaiņas likumā stājās spēkā no 1.jūlija, tikai augustā parādījās daži reāli pieprasījumi. "Tagad jaunus pieteikumus no mūsu vēstniecībām saņemam katru nedēļu, līdz ar to tikai šobrīd šis mehānisms ir uzņēmis apgriezienus," sacīja PMLP pārstāvis.
Kā ziņots, pērn 16.decembrī Saeima neatbalstīja nacionālas apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcijas priekšlikumu atteikties no termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas, pamatojoties uz Imigrācijas likuma papildinājumiem, kas paredz iespēju izsniegt terminēto uzturēšanās atļauju ārpus Eiropas Savienības (ES) esošo valstu investoriem, kuri Latvijā iegādājas nekustamo īpašumu par vismaz 100 000 vai 50 000 latu, iegulda 25 000 latu kāda uzņēmuma pamatkapitālā vai 200 000 latu kredītiestādes subordinētajā kapitālā.
Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) uzskatīja, ka šie Imigrācijas likuma papildinājumi "nestrādā" un tāpēc ir atceļami. Viņš arī norādīja, ka Ministru kabinets vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai atzinis, ka "daudzos gadījumos ārzemnieka ieguldījums nesniedz nepieciešamo ekonomisko labumu Latvijas tautsaimniecībai, savukārt personas gūtais labums uzturēties Latvijā un tiesības brīvi pārvietoties Šengenas telpā ir ievērojami lielāks nekā pienesums Latvijas tautsaimniecībai, kas sākotnēji bija Imigrācijas likuma grozījumu nodoms".
Parlamentārietis atzīmēja, ka šādos apstākļos gribētu aicināt Iekšlietu ministriju un valdību "ar vēsu prātu izvērtēt minēto jautājumu, nevis nodarboties ar kaut kādu uzlabojumu meklēšanu, bet rosināt vispār atcelt Imigrācijas likuma normas par īpašo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību". Viņš uzsvēra, ka konkrēto Imigrācijas likuma grozījumu atbalstītāju argumenti par milzu investīciju ieplūšanu Latvijā "ir izrādījušies klaji melīgi".
Kā norādīja Bērziņš, PMLP apkopotā informācija liecina, ka termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas nolūkā veikto darījumu skaits ir neliels, turklāt vairums no tiem Latvijas valstij nedod gandrīz nekādu ekonomisko labumu. Tāpat tiek konstatēti gan fiktīvi darījumi ar mākslīgi palielinātu darījuma vērtību, gan darījumi radinieku starpā, gan tādi darījumi, kas notiek starp Latvijā nereģistrētām personām, naudas līdzekļus pārskaitot ar ārvalstu banku starpniecību.
