Policistu arodbiedrība aicina pieteikties kreditoru apkrāptos cilvēkus
Sašutumā par kredītkompānijas SIA "aizdevums.lv" (līdz 2008.gada vasarai SIA "Nelss līzings") valdes priekšsēdētājas Anželikas Hotelovičas izteikumiem, ka lielākās problēmas parādu atgūšanā sagādā vientuļi vīrieši pēc 40 gadiem un policisti, Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība (LAPA) aicina pieteikties visus, kuri sevi uzskata par kreditoru apkrāptiem.
LAPA juristi ir sākuši sniegt palīdzību cilvēkiem, kuriem ir sūdzības par kreditoru un parādu piedzinēju pretlikumīgām darbībām, aģentūru LETA informēja LAPA prezidents Agris Sūna. Kreditoru apkrāptie aicināti zvanīt pa tālruni 22 833 755.
Sūna uzsver, ka no Hotelovičas teiktā izriet, ka patēriņa kreditore pārmet policijas darbiniekiem savu tiesību zināšanu un aizsargāšanu un vienlaicīgi atzīst, ka parādu piedzinēji izmanto nelikumīgas metodes. Šādi izteicieni ir radījuši nepatīkamu pārsteigumu policistu vidū, tādēļ LAPA uzskata, ka "tikai kopīgiem spēkiem varam cīnīties ar banku patvaļu un valstsvīru vienaldzību".
Lai Sūnam nepārmestu, ka viņš atbalsta bezatbildīgu aizņemšanos, LAPA prezidents atgādina, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs kopš 2008.gada atalgojums bez jebkāda sociālā dialoga tika samazināts par aptuveni 50%, un patlaban darbinieki saņem mazāk par vidējo algu valstī.
Ievērojot to, ka arodbiedrības biedru ikmēneša ienākumi ir lielāki par 90 latiem, viņiem nepienākas trūcīgas personas statuss, bet faktiski liela daļa policistu un ugunsdzēsēju ģimeņu nesaņem izdzīvošanai nepieciešamo, valstī oficiāli noteikto iztikas minimumu. Latvijā nav likuma vai noteikumu, kas regulē to personu aizsardzību, kurām ekonomiskās krīzes apstākļos ir grūtības pildīt vai arī nav iespējas vispār pildīt uzņemtās kredītsaistības, norāda Sūna.
Viņš uzskata, ka "ir jādara gals politiķu bezatbildībai un banku sektora klajai lobēšanai". "Valstij ir jāuzņemas atbildība par to situāciju, kurā politiķi ar savu nemākulīgo rīcību ir noveduši savus iedzīvotājus. Neviens neatteiktos maksāt, ja atalgojums būtu saglabājies vai proporcionāli samazinājumam ar likumu tiktu attiecīgi samazināti arī banku maksājumi. Bet šobrīd lielai daļai ir jāizvēlas, vai nu praktiski visu atalgojumu atdot bankām, vai pabarot savas ģimenes. Jāsaka godīgi - īpatnējs veids, kā novērst korupcijas riska draudus," atzīmēja Sūna.
Hoteloviča šomēnes intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" atzina, ka vidējo parādnieka profilu patlaban ir grūti raksturot, taču mazākās problēmas sagādā pensionāri, lielākās - vientuļi vīrieši pēc 40 gadiem un policisti.
Ir pat gadījumi, kad kredīta izsniedzējs nemaz neuzzina par pensionāra - kredītņēmēja nāvi, jo viņa laulātais turpina kredītu maksāt, neskatoties uz visām grūtībām, atklāja Hoteloviča.
Mazāk atbildīgi maksātāji esot gados jaunie cilvēki vecumā no 20 līdz 25 gadiem, kuriem seko cilvēki vecumā pēc 40 gadiem.
"Vientuļiem vīriešiem pēc 40 gadiem vispār neticu, jo vai nu viņiem ir kaitīgi ieradumi, piemēram, alkohola vai azartspēļu atkarība, vai arī viņi vieglprātīgi dzīvo tikai šodienai, nedomājot par nākotni," teica Hoteloviča.
SIA "aizdevums.lv" pieredze rāda, ka gan pirmskrīzes laikā, gan tagad ļoti daudzi nemaksātāji ir policisti, kuriem pārsvarā nav nekādas maksāšanas disciplīnas.
Iespējams, tas esot skaidrojams ar visatļautību, kas policistiem nāk līdzi ar amatu. "Valdošā attieksme ir "ko jūs man izdarīsiet?". Policisti ļoti labi apzinās tiesu sistēmas problēmas. Zina, ko un kā var darīt parādu piedzinēji, un to arī izmanto," sacīja patēriņa kreditore.
Viņa gan norādīja, ka policistiem kredītus dod, taču viņi ir augstākā riska kategorijā nekā, piemēram, ārsti. "Procentu likme no tā nemainās, bet jautājums ir, vai vispār iedosim kredītu un cik lielu. Tas nav tāpēc, ka mums nepatīk policisti, bet statistiski redzam, ka viņi ir krietni švakāki maksātāji," atzina Hoteloviča.
