Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 15. un 16. janvārī
Kamēr Raimonds Pauls savu dzimšanas dienu ar pamatīgu dziedāšanu svin galvaspilsētā, viņa māsa Edīte Pauls – Vīgnere „šiko” Ventspils Livonijas pilī. Turaidieši vēl joprojām svin Jauno gadu.
Turaidā varēs uzzināt ne tikai to, kā pareizi Jauno gadu sagaidīt dažādas pasaules malās, bet arī izslēpoties. Raunā gan tā īpaši neviens netaisās slēpot, bet gan uzrīkot pamatīgas „gonkas”. Daugavpilī nebūs ne trakas „gonkas”, ne neprātīgas svinēšanas, bet gan valdīs miers un svēta saskaņa. Latvijas otrajā lielākajā pilsētā visi pulcēsies Baznīcas kalniņā, lai izjustu festivāla „Sudraba zvani” noskaņu. Savukārt pirms 20 gadiem Rīgā piedzīvoto noskaņu ļaudis no visas Latvijas sabrauks sajust Ķīpsalas hallē, kur notiks barikāžu atceres pasākumi. Savukārt Maskavas telplaiku varēs ieraudzīt Nacionālajā mākslas muzejā.
Raimondpaula jubilejas Dziedāšanas svētki
Svētdien, 16. augustu varam veltīt vecajām, labajām Raimonpaula dziesmām. Tikko kā maestro atzīmēja savu 75. dzimšanas dienu un tās noskaņā viņš visus aicina „Arēnā Rīga” uz savu jubilejas koncertu „Ko mēs ziemā darītu?"
Pulksten 12. 00 notiks svētku koncerta ģenerālmēģinājums (biļešu cena: Ls 5 – 15), bet pulksten 18.00 jau „īstie” Raimondpaula Dziedāšanas svētki (biļešu cena: Ls 10 – 35).
Koncerts notiks trīs daļās:
* 1. daļā skanēs publikai mazāk pazīstami skaņdarbi no tālajiem pagājušā gadsimta sešdesmitajiem, septiņdesmitajiem gadiem, mēģinot parādīt komponista muzikālā ceļā pirmsākumu, kā arī mazāk zināmi vokāli darbi: poēma ar Arvīda Griguļa vārdiem „Spēļu nakts Duntes krogā”, vokāla glezna „Pastarīte” kora „Kamēr” un solistu izpildījumā. Nosacīti to varētu saukt par „nopietno” koncerta daļu.
* 2. daļa būs atvēlēta teātra un kino mūzika orķestra, dziedātāju, intrumentālo solistu un aktieru izpildījumā.
* 3. daļu var nosaukt par šlāgeru jeb dziesmu daļu. Tā ir tā Raimonda Paula daiļrades sadaļa par kuru viņš no tā saucamo „mūzikas pazinēju augstajiem plauktiem” ir visu mūžu pelts, bet tautā dziļi un neviltoti mīlēts. Tādēļ šī daļa iesāksies ar „Teic, kur zeme tā” un paredzēts, ka noslēgsies (diez vai iztiks bez „piedevām”?) ar „Nekur nav tik labi kā mājās”.
Kā parasti dziedās visi, gan tie, kas atrodas uz skatuves, gan tie, kas zālē.
Improvizācija ar volāniem Ventspils pilī
Kamēr brālis pa Rīgu šiverējās, gatavojot 75. dzimšanas dienas koncertus, viņa māsa aizbrauca uz Ventspils pili un tur uzrīkoja savu personālizstādi. Pazīstamā latviešu tekstilmāksliniece Edīte Pauls – Vīgenere teic, ka Ventspilī izstādīti tekstilijas, kuras tapušas improvizējot. Tāpat kā brālis improvizē uz klavierēm, tā viņa māsa improvizējot ar gobelēniem, saka Edīte Pauls – Vīgnere.
Māksliniece teic, ka pat nav domājusi rīkot savu personālizstādi – viņa jau bija nogurusi pēc savas lielās 70. dzimšanas dienas jubilejas izstāžu rīkošanas (māksliniece dzimusi 1939. gadā) un viņai jau bijis apnicis stāvēt rindā uz galvaspilsētas izstāžu zālēm. Tomēr ventspilnieku piedāvājumam viņa nespēja atteikt, jo personālzistādi tika piedāvāts izveidot īstā pilī un nu tā izskatās karaliski.
Edītes Pauls- Vīgneres personālizstādē „Ak, sievietes!...no volāniem līdz volāniem...” senās Livonijas pils trīs stāvos ir izkārtoti divdesmit krāšņie un izteiksmīgie mākslinieces radītie tekstila tēli.
Pati māksliniece savu izstādi piesaka, sakot: „Balerīna - trausla figūriņa, taurenītis, ziedlapiņa... atraujas no zemes... Cirks. Arēna. Lidojums gaisā... Kāda meistarība! Nē, viņas neēd, nedzer, nedara tā, kā dara parasti cilvēki, viņas ir citādākas. Tāds spriedums man radās bērnībā. Laika gaitā esmu sapratusi, ka ne tikai dzīvības noslēpums ir sievietē, viņa ir stipra, varoša un garīga būtne. Rakstnieces, mākslinieces, zinātnieces, kosmonautes, karalienes un prezidentes - šajā izstādē esmu radījusi nelielu daļiņu no daiļā dzimuma talanta izpausmēm, veidojot tās kā gleznas ar dažādu materiālu palīdzību.”
Atkal iekur barikāžu ugunskurus
Šajās dienās atzīmējam barikāžu gadadienu. Tieši pirms 20 gadiem vīri un sievas no visas valsts sabrauca Latvijas galvaspilsētā, sakūra ugunskurus un apliecināja savu brīvības gribu – Doma laukumā, Vecmilgrāvī, Zaķusalā un daudzviet citur.
Lai atminētos to satraukto laiku un pārdomātu, ko mums visiem tas devis 1991. gada barikāžu muzejs aicina barikāžu dalībniekus un viņu atbalstītājus sestdien, 15. janvārī no pulksten 15.00 līdz 21.00 tikties barikāžu 20. gadadienas atceres pasākumā Rīgā, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.
Ķīpsalas 1. hallē tiks demonstrēti barikāžu laika video materiāli. No 15.30 ieeja būs atvērta abās hallēs, tiks iedegts atceres ugunskurs, pasākuma dalībniekus uzrunās valsts augstākās amatpersonas, Latvijas Tautas frontes vadītāji un barikāžu dalībnieki.
Pasākuma turpinājumā notiks koncerts, kurā uzstāsies 200 vīru kopkoris, NBS štāba orķestris, zemessargu ansamblis, grupas „Auļi”, „Iļģi”, „Pērkons”, „Skyforger”. Dziedās vokālā grupa „Anima Solla”, trio „Šmite Kārkle Cinkuss”, Eduarda Rozenštrauha dziesmas dziedās Indra Lintiņa, akordeonu spēlēs Valdis Zilveris. Dalībnieki tiks cienāti ar lauku virtuvi. Dalība atceres pasākumā bez maksas.
Savukārt svētdien, 16. janvārī no pulksten 10.00 līdz 16.00 1991. gada barikāžu muzejā (Vecrīgā, Krāmu ielā 3) notiks dokumentālo filmu par barikādēm seansi, bet pulksten 14.00 pie Vecmīlgrāvja tilta, kur OMON kaujinieki uzbruka barikāžu aizstāvjiem, notiks atceres pasākums pie Vecmīlgrāvja tilta.
Vairāki atceres pasākumi notiks arī trešdien, 19. janvārī un ceturtdien, 20. janvārī.
Vienlaikus ir atvērtas arī vairākas barikādēm veltītas izstādes:
* Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (Rīgā, Antonijas ielā 1) atklāta Laura Filica un Pētera Apiņa fotoizstāde „Latvijas mediķi 1991. gada barikādēs”. Pirms 20 gadiem Rīgā tika celtas barikādes – pie Radio nama, TV torņa un studijas, telekomunikāciju centra, Saeimas un Ministru kabineta. Visās šajās vietās spontāni radās medicīnas punkti, kur sanāca ārsti un medicīnas māsas, gatavi sniegt palīdzību X stundā. Medpunktiem bija sarūpēts labs aprīkojums, pat improvizētas operāciju zāles, pārsienamie un injekciju kabineti.
* Savukārt Rīgas domā ir skatāma izstāde „Doms. 1991. Janvāris.”, kura ir veltīta barikāžu garīgajam centram – Doma baznīcai, kas bija gan barikāžu aizstāvju atpūtas vieta, gan medicīniskās palīdzības punkts, kurā sniedza palīdzību ievainotajiem.
Sīkāk internetā: barikades.lv.
Lai arī nu ir nosvinēts ne tikai „īstais” Jaunais gads, bet arī vecais Jaunais gads, Vecgada pavadīšanas svinības turpinās! Ja vēl joprojām gribat lustēties Jaunā gada svinības, tad sestdien, 15. janvārī jādodas uz Turaidas muzejrezervātu, kur pulksten 14.00 sāksies Vecā Jaunā gada sagaidīšana. Ja arī svinības teorētiski būs iekavētas par pāris dienām, tas netraucēs jautri pavadīt laiku.
Turaidā visi aicināti pie smaržīgas zāļu tējas tases, lai vēlreiz sagaidītu Jauno gadu un iepazītos ar Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijām pasaulē, jo notiks sarunas par Jaunā gada svētku tradīcijām dažādās pasaules valstīs.
Laimes vēlējumi, apņemšanās uz labiem darbiem un nākotnes zīlēšana – tās ir tēmas, kas šajā laikā vieno cilvēkus visā pasaulē. Turaidā būs iespēja izbaudīt zīlēšanu pēc dažādu tautu metodēm un izmēģināt roku ķīniešu rakstu zīmēs, vēlot Laimīgu Jauno gadu sev tuvajiem.
Pusčetros pēcpusdienā notiks debesu iedegšana ar gaisa laternām, jo austrumzemju ticējumi vēsta, ka debesīs palaista laterna nes laimi un bagātību. Visiem kopā būs iespēja palaist gaisā savus sapņus, cerības, labās domas un ticēsim, ka tas piepildīsies...
Pasākuma nobeigumā labvēlīgos laika apstākļos interesentiem būs kopīgs izbrauciens, iepazīstot muzeja teritoriju ar distanču slēpēm, maršruts: „Dziesmu dārzs – Dainu kalns – Jāņkalns”. Turaidas muzejrezervātā pie Apmeklētāju centra no pulksten 12.00 līdz 16.00 varēs iznomāt slēpes un citu slēpošanas inventāru.
Ziemas autokross Raunā
Ziemas apstākļiem neierastu brīvdabas izrādi sportiski aktīvi noskaņoti ļaudis sestdien, 15. janvārī visas dienas garumā varēs piedzīvot Runas Bruģakmens trasē.
Bruģakmens trasē pulksten 10.30 sāksies un visu dienu ilgs Latvijas Automobiļu federācijas Folkreiss un autokross. Autosporta izrādē piedalīsies 31 folkreisa un četri krosa pārstāvji.
Sacīkstes rīkotājs Mārtiņš Lapsa stāsta: „Trasi 15. janvāra cīņām gatavojām jau no rudens, lai, uzkrītot sniegam, tā būtu līdzena. Sniegs gan uzkrita ievērojami vairāk nekā cerēts, savukārt šīs nedēļas atkusnis situāciju padarījis pavisam īpatnēju – būs gan sniegs, gan ledus, gan sasalusi zeme. Skaidrs, ka no braucējiem šāds komplekts prasīs īpašu uzmanību un meistarību. Droši sestdien brauciet uz Raunu, tikai saģērbieties silti, jo paredzams, ka būs lielāks sals nekā bija vērojams šīs nedēļas vidū.
Raunas Bruģakmens trase ir sportiski interesanta – ir gan garas, bet viltīgas taisnes, gan ātrs parabolas līkums, gan vairāku asu līkumu komplekss un viltīgs Džokera aplis. Trasi veidojām tādu, kāda mums pašiem kā sportistiem patiktu – tāpēc tā patīk vairākumam dalībnieku.”
Skatītājiem ieeja sacensībās bezmaksas.
Karti kā nokļūt Raunas Bruģakmens trasē skatieties internetā: http://bit.ly/dPyKbq.
Sudraba zvani Daugavpilī
Šajās dienās Daugavpilī notiek vērienīgs starptautisks garīgās mūzikas festivāls „Sudraba zvani”, kurš notiek ik pēc diviem gadiem. Šogad tas norit jau devīto reizi. Tajā piedalās 35 kori un 15 vokālie ansambļi no Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Vācijas un Krievijas. Kopējais festivāla dalībnieku skaits ir ap 2000.
Sestdien un svētdien, 15. un 16. janvārī ir „Sudraba zvanu” pēdējās dienas, kas noslēgsies ar festivāla galā koncertu.
Festivāla norises laikā daugavpilieši un pilsētas viesi var klausīties garīgās mūzikas koncertus pilsētas zālēs un dievnamos, notiek koru un vokālo ansambļu konkurss, kā arī festivāla dalībnieku gājiens pa četru konfesiju dievnamiem Baznīcu kalniņā un citi pasākumi.
Vēl var pagūt apmeklēt šādus festivāla pasākumus:
* Sestdien, 15. janvārī:
Latviešu Kultūras centra Koncertzālē (Vienības namā): pulksten 10.00 – bērnu koru konkurss; pulksten 12.00 – jaukto koru konkurss; pulksten 17.30 – jauniešu koru konkurss. Daugavpils teātrī: pulksten 10.30 – vokālo ansambļu konkurss. Baznīcu kalnā: pulksten 19.00 – akcija „Vienoti gaismā”. Pulksten 21.00 Latviešu Kultūras centra Koncertzālē tiks pasludināti festivāla konkursa finālisti.
Jāuzsver, ka īpašu auru akcijai „Vienoti gaismā” radīs arī tās norises vieta – pilsētas centrā esošais Baznīcas kalns, kas savā ziņā ir unikāls – uz tā atrodas četru konfesiju dievnami: katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un luterāņu. Baznīcu kalns ir ietverts Daugavpils tūrisma maršrutos. Tā kā, ja neiznāk Daugavpilī nokļūt uz „Sudraba zvaniem”, tad pilsētas dievnamu virsotnē ir vērts paviesoties citreiz.
* Svētdien, 16. janvārī:
Latviešu Kultūras centra koncertzālē: pulksten 10.00 – koru konkurss; pulksten 14.00 – konkursa fināls un uzvarētāju apbalvošana.
Telplaiks no Maskavas Mākslas muzejā
Nesen mūžībā aizgājušais Maskavas fotogrāfs Aleksandrs Sļusarevs (1944–2010) ir bijis viens no ievērojamākajiem un ietekmīgākajiem neatkarīgajiem pēckara laika krievu fotogrāfiem, kura izaugsmei un atpazīstamībai liela nozīme bija arī Latvijai.
Aleksandrs Sļusarevs dzimis 1944. gadā Maskavā. Fotogrāfijai viņš pievērsās 1958. gadā 14 gadu vecumā, kad tēvs viņam uzdāvināja pirmo fotoaparātu. Tomēr fotografēšanas pamati tika apgūti pašmācības ceļā, jo pēc izglītības Aleksandrs Sļusarevs bija profesionāls itāļu valodas tulks. Varbūt tas noteica mākslinieka savrupo stāvokli un sākotnēji rezervēto attieksmi pret viņu Maskavas profesionālo fotogrāfu vidū. 1979. gadā Rīgā tika sarīkota mākslinieka pirmā personālizstāde.
Atzinība un pozitīvs vērtējums toreizējo Baltijas republiku fotogrāfu aprindās sekmēja arī Aleksandra Sļusareva darbības atzīšanu Maskavā.
Pirms diviem gadiem tika uzsāktas sarunas ar fotogrāfu par viņa personālizstādes sarīkošanu Rīgā, tomēr šo ieceri neizdevās īstenot viņa dzīves laikā, jo Aleksandrs Sļusarevs aizgāja mūžībā pagājušā gada aprīlī. Līdz ar to personālizstāde „Telplaiks” tiek atklāta tikai tagad. Izstādē ir eksponēti 60 darbi no mākslinieka ģimenes un kādas privātas kolekcijas Rīgā. Izstāde tiks atklāta Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (Krišjāņa Valdemāra ielā 10a) sestdien, 15. janvārī pulksten 14.00.
Aleksandrs Sļusarevs dokumentēja visiem tik labi zināmo pilsētas ikdienas dzīvi, vietas, norises un situācijas, kā arī ierastus sadzīves priekšmetus un interjerus. Mākslinieks uzskatīja, ka viņa fotogrāfiju galvenais sižets ir pilsētas vide – tāda savdabīga „plakanā ainava”, kurā nav izteiktas perspektīvas un klasiskajai kompozīcijai raksturīgās uzbūves.
Atceries: barikādes Rīgā 1991. gada janvārī:
