Zviedrijas ministrs: Latviju krīzē iedzina "Parex", nevis zviedru bankas
Latvija pirms dažiem gadiem nonāca sarežģītā ekonomiskajā situācijā "Parex bankas" sabrukuma, nevis šajā Baltijas valstī ieplūdušā Zviedrijas kapitāla dēļ, kā tas bieži tiek apgalvots.
Ar šādu paziņojumu klajā nācis Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, trešdien vēstī biznesa avīzes "Aripaev" interneta izdevums.
Žurnālistiem, kas atspoguļo Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa vizīti Zviedrijā, Bilts uzsvēris, ka zviedru naudas lielais apmērs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu sistēmās ne tikai neesot kaitējis Baltijas valstīm, bet tieši pretēji - palīdzējis tām izkļūt no krīzes un atveseļoties no recesijas.
Latvijas finanšu sistēmā sarežģījumi radās "Parex bankas" dēļ, nevis zviedru kapitāla dēļ. "Viņiem [Latvijā] bija viena liela [nacionālā kapitāla] banka, un viņi joprojām cīnās ar tās radītajām problēmām," atgādināja Zviedrijas ārlietu resora vadītājs.
Viņš arī atzinīgi novērtēja Baltijas valstu valdības, sakot, ka tās ir pelnījušas uzslavas par veiksmīgiem krīzes risināšanas pasākumiem.
Zviedrijas ārlietu ministrs atzina, ka Latvija ekonomikas krīzē cietusi vissmagāk no Baltijas valstīm, bet Igaunija krīzei spējusi pretoties vislabāk savas agrākās pārdomātās makroekonomiskās politikas dēļ.
Runājot par Zviedrijas investīcijām Igaunijā, Bilts pauda cerību, ka ir gaidāms jauns zviedru ieguldījumu vilnis šajā Baltijas valstī. "Igaunijai ir spēcīgas pozīcijas ražošanas un inovāciju jomā. Tikai nedaudzi zviedri zina, ka vislabāk zināmā Zviedrijas kompānija "Ericsson" Igaunijā saražo divas reizes vairāk produkcijas nekā Zviedrijā," sacīja Zviedrijas ārlietu ministrs.
Plašsaziņas līdzekļi vēstī, ka, paužot atzinību par Zviedrijas bankas "Swedbank" pozitīvo devumu Igaunijas ekonomikas attīstībā, Ilvess vizītes laikā Zviedrijā ir pasniedzis "Swedbank" šefam Mikaelam Volfam vienu no Igaunijas apbalvojumiem - trešās šķiras Māras Zemes ordeni.
Zviedrijas bankas, kas sāka savu darbību Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pirms 15 gadiem, daudzkārt apsūdzētas par krīzes izraisīšanu un nekustamo īpašumu cenu straujo kāpumu Baltijā, jo savulaik nepārdomāti un lielos apmēros izsniegušas hipotekāros aizdevumus ļaudīm, no kuriem daudzi krīzes dēļ ir zaudējuši spēju tos atmaksāt.
Savukārt vairākas augsta ranga Zviedrijas amatpersonas vairākkārt uzsvērušas, ka ekonomiskajā krīzē Latvijā nebūtu jāvaino zviedru bankas, bet gan vietējie politiķi. Pēc viņu paustā, zviedru bankas esot strādājušas caurskatāmi, ievērojot likumu un Latvijā pastāvošos tirgus noteikumus, taču tie acīmredzot bijuši tālu no pilnības.
