Latvijas melnajā sarakstā - 5000 personu

Pašlaik Latvijas melnajā sarakstā ir iekļautas ap 5000 personu, kuru skaits visu laiku mainās. 2010. gadā Latvijas melnajā sarakstā iekļāva par 132 cilvēkiem vairāk nekā gadu iepriekš – 1064 (2009. gadā melnajā sarakstā ierakstīja vien 932 ārzemniekus).

Nevēlamie ieceļotāji

Sarakstā galvenokārt ir iekļautas personas, kas ir pārkāpušas imigrācijas vai uzturēšanās nosacījumus Latvijā: ieceļojuši bez atļaujas, pārsnieguši uzturēšanās termiņu, dzīvojuši vai strādājuši Latvijā nelikumīgi, aģentūrai BNS skaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvis Andrejs Rjabcevs.

Kopā sarakstā ir aptuveni 5000 cilvēku, bet to skaits visu laiku mainās, jo jauni cilvēki nāk klāt, bet citiem beidzas noteiktais ieceļošanas aizlieguma termiņš, .Vidēji katru gadu melnajā sarakstā tiek iekļauti no 600 līdz 1000 ārzemnieku.

Lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā aizliegta var pieņemt piecas amatpersonas - iekšlietu, ārlietu ministri, robežsardzes priekšnieks, PMLP priekšnieks un Ārlietu ministrijas konsulārā departamenta attiecīgā amatpersona.

Piemēram, iekšlietu ministrs šādu lēmumu var pieņemt, ja kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs.

Iekšlietu ministrija atgādina, ka nevēlamo personu sarakstā tiek iekļauti ārzemnieki, kuri pārkāpuši ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumus Latvijā. Reģistrā iekļauj arī informāciju par tā saucamajiem Latvijai nevēlamajiem ieceļotājiem - cilvēkiem, kas rada valstij draudus. Šīs kategorijas cilvēki nevēlamo personu sarakstā tiek iekļauti uz nenoteiktu laiku, un par viņiem lēmumus pieņem drošības iestādes.

Tikko iekšlietu ministre Linda Mūrniece melnajā sarakstā ierakstīja bijušo Maskavas mēru Juriju Lužkovu par viņa naidīgajiem izteicieniem par Latviju. Vēl pirms dažiem mēnešiem – pagājušā gada augustā Lužkovs kā Maskavas mērs mierīgi ieradās oficiālā vizītē Rīgā un Jelgavā. Tagad, kad Lužkovs kritis Kremļa nežēlastībā, viņš arī iekļuvis Latvijas melnajā sarakstā. Zīmīgi, ka šāds Mūrnieces lēmums apmierina ne tikai nacionālos radikāļus, kuri ir dusmīgi uz Lužkovu par „mutes palaišanu”, bet arī Krievijas augstāko varu, kura Lužkovu līdzīgi kā Hodorkovski grib nosēdināt uz apsūdzēto sola.

Tomēr Latvijas melnais saraksts nav akmenī iecirsta aksioma, jo starptautiskā spiediena rezultātā to pēc vajadzības var arī grozīt. Tā pagājušā gada maijā Rīgā uz NATO parlamentāro asambleju nācās atļaut ielidot skandalozajam Krievijas domes deputātam Vladimiram Žirinovskim, kurš ne vienu reizi vien bija nicīgi izteicies par Latviju. Lai arī Latvija Žirinovski bija iekļāvusi melnajā sarakstā, viņu gan pēc NATO gan Krievijas pieprasījuma nācās ielaist Latvijā.

Tai pašā laikā Latvijai jāievēro Eiropas Savienības melnais saraksts, kurā ir iekļautas amatpersonas, kurām liegts iebraukt ES. Piemēram, pašlaik spriež par Krievijas premjera Vladimira Putina iekļaušanu tajā par viņa inspirēto Hodorkovska prāvu, kā arī par Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko iekļaušanu sakarā ar nesen Baltkrievijā nedemokrātiski notikušajām prezidenta vēlēšanām.

Tomēr ne vienmēr Latvijas melnajā sarakstā ir ierakstīti tikai un vienīgi mūsu valsts naidnieki, reizēm ir arī gluži pretēji – tajā ir tikuši iekļauti arī Latvijas patrioti, kuri pat apbalvoti ar valsts augstākā apbalvojuma Zelta goda zīmi.

2009. gada martā uz leģionāru piemiņas dienas pasākumiem Latvijā no Igaunijas neielaida Bruno Javoišu. Viņš kopā ar vairākiem Igaunijas Nacionālās kustības pārstāvjiem bija iecerējis 16. martā pie Brīvības pieminekļa nolikt vainagu ar igauņu nacionālās zilimelnibaltās krāsās austu lenti un uzrakstu „Jūs atdevāt savas dzīvības arī par Igauniju. Dziļā pateicībā – Igaunijas Nacionālā kustība”.

Taču aiz Valgas Javoišu apturēja Latvijas robežsardzes darbinieki un viņam liedza iebraukt Latvijā. Izrādījās, ka gan viņa, gan igauņu nacionālistu vārdus Latvijas drošības iestādes ir iekļāvušas to personu sarakstā, kuriem ierasties Latvijā no 13. līdz 17. martam bija aizliegts. Tādējādi Latvijas varas struktūras gribēja pasargāties no „provokatoru izlēcieniem”.

Jāatgādina, ka Javoišs 1963. gadā naktī uz 5. decembri Rīgā Radiotornī uzvilka sarkanbaltsarkano karogu. Par to viņš tika notiesāts uz septiņiem gadiem Mordovijas lēģerī un ar aizliegumu atgriezties dzimtenē. Pašlaik Javoišs dzīvo Igaunijā un strādā par skolotāju. 2003. gada oktobrī viņš tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi.

Pirms gandrīz diviem gadiem iekšlietu ministre Linda Mūrniece skaidroja, ka „drošības dienestiem bija informācija, ka viņš (Javoišs) pieder radikālai organizācijai, kura vēlas ierasties Latvijā, lai piedalītos neatļautos pasākumos.”