Pašvaldības jau gatavojas pavasara lielajiem plūdiem

Plašus plūdus sagaida marta sākumā

­Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti prognozē, ka plaši plūdi Latvijas austrumdaļā un Zemgalē varētu sākties marta sākumā.

Pašlaik ledus segas biezums upēs ir no 30 līdz 50 centimetriem, kas ir vairāk nekā parasti šajā laika periodā, arī ūdens līmenis ir tāds, kā ierasti marta beigās. Līdz ar to plūdi šogad varētu būt pat lielāki nekā pērn.

Februārī gaidāma neliela ledus iešana Kurzemes upēs, bet tas plūdu briesmas neradīs. Savukārt marta sākumā, pat, ja nokrišņi un gaisa temperatūra būs atbilstoši normai, Zemgalē un Latvijas austrumu daļā, iespējams, gaidāmi plaši plūdi. Visvairāk tos varētu izjust Jēkabpilī, Pļaviņās un Jelgavā, kā arī Pierīgā – Carnikavā un Ādažos. Šiem apvidiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sola pievērst pastiprinātu uzmanību.

Attiecīgie dienesti jau dibina koordinācijas centru, kas palīdzēs plūdos cietušajiem, vadīs glābšanas darbus, organizēs applūdušo māju apsardzi un sniegs informāciju. Tā kā līdzekļu un tehnikas dabas untumu novēršanai nav pietiekami tad, atbildīgie dienesti cer, ka plūdi nenotiks vienlaicīgi visā valstī.

Tikmēr pašvaldības jau sākušas gatavoties paliem.

Jelgavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dave Kaņepone portālam jelgavnieki.lv teic, ka pašvaldība jau sākusi katru dienu kontrolēt upju ūdens līmeni un „tur roku uz pulsa”. Jau pērn Jelgavas lielo plūdu laikā pašvaldība iepirka papildu inventāru - drošības vestes, sūkņus, laivas, bet šogad tiek domāts arī par smilšu maisu iegādi. Pašvaldība arī nolēmusi veikt vietējo iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, kuri briesmu gadījumā ir gatavi evakuēties, bet kuriem būtu nepieciešama cita palīdzība, piemēram, pārtikas piegāde. Jelgavas novada dome budžeta projektā ir ieplānojusi arī pozīciju ārkārtas gadījumiem 5 000 latu apmērā.

Savukārt Līvānu novada pašvaldība nolēmusi pirkt septiņvietīgu laivu par 1800 latiem, lai varētu piekļūt pie applūdušajām mājām Jersikas pagastā, kur tradicionāli ir lielākie plūdi. Šajā pagastā ir izveidots arī ceļa uzbērums. Jersikas pagastā pavasarī regulāri applūst apmēram 15 mājas, bet Līvānos esot apdraudētas aptuveni sešas mājas. „Pie mums vienmēr ir plūdi, un zinām, kā rīkoties, pretēji situācijai ar elektrības zudumu, kas mums bija nepieredzēta situācija,” norādījis Līvānu novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers, atsaucoties uz elektroapgādes problēmām šā gada sākumā.

Daugavpils dome pašlaik apzina un uzskaita laivas ne tikai sabiedriskajā, bet arī privātajā sektorā, lai tās būtu pieejamas nepieciešamības gadījumā.

Pļaviņu novadā, kur ir apdraudētas ap 40 māju, pagaidām atturīgi vērtē iespējamos plūdus. Esot jāvēro laika apstākļi. Ja vairs nebūšot liels sals, tad, iespējams, plūdu nebūs, cer pašvaldībā.

Toties Valmieras domes pasūtītajā pētījumā noskaidrots, ka pilsētā būtu jāuzbūvē divi aizsargdambji, lai iedzīvotājus neapdraudētu plūdi. Iespējams, tuvākajos gados būs pieejamas Eiropas Savienības finansētas programmas šādiem mērķiem. Šopavasar un domājams arī turpmākajos pāris gados valmieriešiem ar plūdiem būs jātiek galā pēc gadu gadiem aprobētām sentēvu metodēm. Jaunus aizsargdambjus pāris mēnešu laikā uzbūvēt nevar.

Pagājušā gada pavasarī pavasara plūdi pašvaldībām radīja zaudējumus kopumā 1,02 miljonu latu apmērā. Lielākie zaudējumi plūdu dēļ bija Ilūkstes, Daugavpils, Jelgavas un Viļakas novadā.

Elmārs Barkāns/Foto: LETA

­­