Žagars saķeras ar ministri un viesmākslinieku honorārus pasludina par noslēpumu
Latvijas Nacionālā opera ir reaģējusi uz kultūras ministres Sarmītes Ēlertes velmi nodrošināt LNO direktora 2010.gada 17.septembrī izdotā rīkojuma "Par komercnoslēpumu" atcelšanu.
Latvijas Nacionālā opera 20.janvārī pieņēmusi rīkojuma "Par ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu un pasākumiem šādas informācijas aizsardzībai" jaunu redakciju, kas viesmākslinieku honorārus pasludina par "ierobežotas pieejamības informāciju", aģentūru LETA informēja LNO sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.
Tā LNO ir reaģējusi uz kultūras ministres Sarmītes Ēlertes (V) rīkojumu LNO kapitāldaļu turētājam - Kultūras ministrijas valsts sekretāram - nodrošināt LNO direktora 2010.gada 17.septembrī izdotā rīkojuma "Par komercnoslēpumu" atcelšanu. Ēlerte uzskatīja, ka LNO direktora Andreja Žagara rīkojums neatbilst labas pārvaldības un atklātības principiem. Lielā daļā rīkojuma nepamatoti plaši interpretēti normatīvie akti, tā ierobežojot pieejamību informācijai.
Tagad saskaņā ar jauno rīkojumu par komercnoslēpumu uzskatāma arī informācija, kuru LNO kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju ir nodevuši piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji (tai skaitā, komersanti, autori), izņemot informāciju, kas ir vispārpieejama saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu un citu normatīvo aktu prasībām, paskaidroja Vasiļjeva.
Līdz ar to LNO atteicās sniegt aģentūrai LETA informāciju par viesmāksliniekiem izmaksāto honorāru lielumu.
Vasiļjeva piebilda, ka 2010.gadā dažādiem viesmāksliniekiem tika izmaksāti 6% no kopējā LNO budžeta. Gan izmaksāto honorāru lielumam, gan arī viesmākslinieku skaitam esot tendence samazināties, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. 2008.gadā LNO uzstājās 86 dažādi viesmākslinieki gan no Latvijas, gan no ārvalstīm, 2009.gadā - 74, bet 2010.gadā - 63.
Iepriekš kultūras ministre Ēlerte ir norādījusi, ka LNO neveic privātu komercdarbību, bet gan pilda valsts deleģētas kultūras funkcijas un uzdevumus, par to saņemot valsts budžeta līdzekļus. Tāpēc informācija, kas saistīta ar nacionālā pasūtījuma īstenošanu un piešķirtā valsts budžeta finansējuma izmantošanu, nevar tikt uzskatīta par komercnoslēpumu.
Latvijas Nacionālajai operai valsts dotācija pērn un šogad ir 3 700 000 latu.
LETA/Foto:LETA