Maskavā pārdod kādreizējā Daugavpils mēra amata ķēdi
Maskavas izsoļu namā „Kabinets” pārdošanai izlikta unikāla Daugavpils vēstures liecība – kādreizējā Daugavpils mēra Arvīda Pfeiffra amata ķēde par 420 000 rubļiem jeb 7300 latiem.
Kādreizējā Daugavpils mēra ķēdes ceļš uz Maskavas izsoļu namu, kas atrodas Maskavas Centrālajā mākslinieku namā, droši vien aizsākās Pirmā pasaules kara laikā, kad Pfeiffers bija evakuējies uz Krievijas iekšzemei. Vēsturiskas liecības par viņa uzturēšanās laiku Krievijā gan nav saglabājušās. Dažos avotos pat ir minēts, ka viņu kā vācieti kara laikā izsūtīja uz Sibīriju, kur viņš arī mira. Tomēr Pfeiffera kaps atrodas Daugavpilī.
Daugavpils galvas amata ķēde izsoļu nama mājaslapā aprakstīta šādi: „Ķēde ar sešiem piemiņas žetoniem, kas ir piederējusi Dvinskas pilsētas galvam Arvīdam Jakobam Pfeifferam.” Amata ķēde sastāv no sešiem žetoniem, kas katrs veltīts kādam nozīmīgam notikumam – Dvinskas pilsētas bankas 35 un Dvinskas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības 25 gadu jubilejai, kā arī Pfeiffera 25 darba gadu jubilejai, ir arī žetons, kas veltīts apdrošināšanas biedrībai „Rossija”.
Daugavpils muzeja direktora vietniece Ludmila Žilvinska Daugavpils laikrakstam „Naša gazeta” saka, ka šai vēsturiskajai liecībai „nav vērtības” un tai būtu goda vieta Daugavpils muzejā, bet muzejam nav 7500 latu, lai to nopirktu, tāpēc viņa cer, ka varētu uzrasties kāds mecenāts.
Noslēpumainais Daugavpils mērs
Pfeiffers, lai arī Daugavpils (toreiz – Dinaburgas) mēra amatā bija 16 gadus – no 1899. līdz 1915. gadam, ir visnotaļ „noslēpumaina personība”. Ziņu par viņa dzīves gājumu ir gaužām maz.
Pfeiffers ir dzimis 1847. gadā Kurzemē vai Rīgā, vācietis pēc izcelšanās, luterānis pēc reliģiskās pārliecības. Savu ierēdņa karjeru viņš uzsāka Rīgas policijā un strauji virzījās pa dienesta kāpnēm līdz 1899. gada viņu iecēla par Daugavpils galvu. Dienestu viņš pārtrauca Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gadā evakuējās uz Krieviju, bet 1918. gadā atgriezās Daugavpilī, kur arī nomira un ir apglabāts.
Ziņu par viņa personību faktiski nav. Vieni vēsturnieki viņu min kā lielu latviešu tautas draugu, bet citi viņu atkal lamā par reakcionāru, zagli un spekulantu.
Neskatoties uz visu, viņa darbības laikā Daugavpils strauji uzplauka. Pilsētā sekmīgi izveidoja ūdensapgādes sistēmu, tika uzcelta elektrostacija un pilsētas ielas sāka apgaismot āra lukturii. Arī tramvajs Daugavpilī būtu parādījies par trīsdesmit gadiem ātrāk, nevis 1947. gadā, ja nesāktos pasaules karš. Pfeiffera laikā jau sāka būvēt tramvaju depo.
Elmārs Barkāns
