Šonedēļ - gripas uzliesmojuma maksimums
Augstākā saslimstība ar gripu Latvijā gaidāma šonedēļ, bet jau nākamajās nedēļās tā varētu sākt samazināties, uzskata Latvijas Infektoloģijas centra speciālisti.
Apkopotie rezultāti par pagājušo nedēļu liecina, ka saslimstība vēl ir nedaudz zemāka par iepriekšējo gadu vidējo līmeni gripas maksimuma nedēļā. Janvāra ceturtajā nedēļā pie ārsta ar aizdomām par gripu vērsušies vidēji 343 cilvēki uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, bet pēdējo 15 gadu apkopotā pieredze liecina, ka vidējas intensitātes gripas epidēmijas augstākajā līmenī šis rādītājs sasniedz 400-500 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs.
prognozēja – ja viss notiks kā parasti, februāra pirmajā nedēļā gripa varētu sasniegt maksimumu un vēl pēc nedēļas sākt samazināties. Tomēr jāņem vērā, ka katrā pilsētā situācija var nedaudz atšķirties – dažviet epidēmijas pacēlums sākas agrāk, citviet vēlāk, tādēļ arī norimt tā var atšķirīgi.
Gaidāms, ka gripas epidēmijas vilnis turpinās samazināties 4-5 nedēļas, pēc tam varētu tikt reģistrēti vien sporādiski saslimšanas gadījumi bez epidēmiskas nozīmes, piebilda eksperts.
Viņš uzsvēra, ka pēdējos 15 gados gripas epidēmija Latviju piemeklējusi katru ziemu. Tikai vienā gadā vidējais saslimstības rādītājs bijis zem 100 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, bet divus gadus tas pat pārsniedzis 900, tādēļ var prognozēt, ka šogad epidēmijas intensitāte būs vidēja.
Līdzīga situācija ir arī citās valstīs, norādīja Perevoščikovs. Gripas epidēmija Eiropā virzās no rietumiem uz austrumiem, un ziņojumi no Lielbritānijas liecina, ka tur saslimstība jau sāk samazināties. Lielākoties Eiropā, tāpat kā Latvijā, dominē pandēmiskais H1N1 gripas paveids, bet dažās valstīs, piemēram, Norvēģijā, augstāka saslimstība reģistrēta ar B tipa gripu. Tas varētu būt skaidrojams ar faktu, ka pirms diviem gadiem liela daļa šo valstu iedzīvotāju tika vakcinēti vai izslimoja tieši pandēmisko H1N1 gripu.
Šoziem Latvijas slimnīcās miruši 12 cilvēki, kam konstatēta gripa. Perevoščikovs atzina, ka lielākajai daļai no viņiem bijušas dažādas blakusslimības – sirds, plaušu, onkoloģiskas saslimšanas, diabēts. Gandrīz visiem konstatēta abpusēja vīrusu pneimonija. Puse mirušo bija vecumā no 40 līdz 49 gadiem. Tomēr nav iespējams pateikt, vai mirušo skaits uz citu gadu fona ir liels, jo LIC tikai pagājušajā gadā sāka slimnīcām pieprasīt datus par mirušajiem, kam diagnosticēta gripa. Tas saistāms ar jaunām prasībām visā pasaulē, tostarp Eiropas Savienībā, lai varētu novērot jaunu pandēmisku gripas paveidu uzvedību un iespējamās mutācijas, smagu saslimšanu un nāves gadījumu pieaugumu, paskaidroja LIC eksperts. Pagaidām nekur izteikts smagu gripas slimnieku skaita pieaugums nav novērots.
Gripa šosezon mazāk skar vecāka gadagājuma cilvēkus virs 65 gadiem, biežāk slimo bērni un jauni cilvēki.
Janvāra pēdējā nedēļā LIC monitoringā ietvertajās ambulatorajās ārstniecības iestādēs ar gripas simptomiem vērsušies vidēji 343 cilvēki uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Gripas epidēmiskais slieksnis – 100 saslimušie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju – pagājušonedēļ pārsniegts astoņās no desmit monitoringa pilsētām.
Ļoti augsta intensitāte reģistrēta Jelgavā (1271 uz 100 000) - epidēmiskais slieksnis (100 uz 100 000) pārsniegts vairāk nekā 12 reižu. Rēzeknē, Jēkabpilī un Gulbenē epidēmiskais slieksnis pārsniegts vairāk nekā piecas reizes, bet Daugavpilī, Rīgā un Valmierā - vairāk nekā trīs reizes.
Tikmēr Ventspilī un Jūrmalā gripas epidēmiskais slieksnis vēl nav sasniegts.
Līdz 2.februārim gripa laboratoriski apstiprināta 897 pacientiem, tostarp 682 konstatēta A tipa gripa, bet 215 – B tipa gripa.
LIC atgādina - ja ir parādījušās slimības pazīmes, tādas kā kaulu laušana, sauss klepus, paaugstināta temperatūra, galvassāpes, ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu. Īpaša uzmanība savai veselībai būtu jāpievērš cilvēkiem, kuriem jau ir dažādas saslimšanas – cukura diabēts, hroniskas elpceļu un sirds slimības, imunitāti pazeminošas slimības un tamlīdzīgi, jo tas paaugstina saslimšanas risku, kā arī bērniem. Ir jāizvairās no lielu pasākumu, lielveikalu apmeklēšanas, nevajadzētu atstāt bērnus lielveikalu rotaļlaukumos. Bieži jāmazgā rokas un jāvēdina telpas.
