Dombrovskis apņēmies nostrādāt visus četrus gadus
Uzstādījums šai valdībai ir nostrādāt visus četrus gadus, šodien valdības 100 darba dienām veltītajā preses konferencē, uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Kā turpmākie darba uzdevumi valdībai izvirzīta ēnu ekonomikas apkarošana un stingra fiskālā politika, bezdarba mazināšana, kā arī sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšana un valsts uzņēmumu pārvaldības un darba rezultātu uzlabošana.
Iecerēti arī aktīvi funkciju auditi ar mērķi mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem un veicināt valsts pārvaldes reformas. Kā darba vadlīnijas izvirzītas arī civildienesta sistēmas reforma un enerģētikas politikas pilnveidošana, īpašu uzmanību pievēršot krīzes pārvaldībai.
Kā lielāko 100 dienu sasniegumu premjers uzsvēra savlaicīgi pieņemto šā gada valsts budžetu, ar deficītu 5,4% no iekšzemes kopprodukta, kas ir krietni zem aizdevuma programmas mērķa. Savukārt kā neveiksmi valdības vadītājs minēja nespēju panākt konkrētas vienošanās un starptautisko aizdevēju atbalstu, tāpēc arī šobrīd tiek veikti papildus konsolidācijas pasākumi, kuriem liela ietekme gan būšot arī 2012.gada budžeta konsolidācijā.
Dombrovskis arī atgādināja, ka budžeta konsolidācija ir visas valdības kopīga atbildība, tā nav viena vai otra ministra atbildība.
Taujāts par pastāvošajām viedokļu atšķirībām koalīcijas partneru starpā, Dombrovskis uzsvēra, ka problēma nav ministriju sadalījumā, bet "drīzāk tāds kā atslābums vai politiskās gribas trūkums no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) puses turpināt īstenot strukturālās reformas. Tai skaitā aukstākajā izglītībā un virknē citu jautājumu".
"Apstāties mēs nevaram, apstāties gala rezultātā valstij sanāks dārgāk," paužot apņēmību turpināt reformas, uzsvēra premjers.
Lai gan ZZS retorika kļuvusi agresīvāka, valdības vadītājs, norādīja, ka iepriekšējās valdības laikā tieši šis politiskais spēks bijis stabilākais partneris un pauda pārliecību, ka būtiskākajos jautājums vienošanās tiks panāktas.
Dombrovskis arī apliecināja, ka valdības rīcības plāns esot faktiski izstrādāts un ar ministrijām saskaņots. ZZS iepriekš vēlējies papildus sarunu raundu un jau nākamajā nedēļā rīcības plāns nonākšot valdības dienas kārtībā.
Valdības vadītājs arī atzina, ka šobrīd pastāv problēmas ar politiskajiem spēkiem pietuvinātu cilvēku iecelšanu valsts uzņēmumu vadībā. "Jāatrod tomēr vienota pieeja šo valdes locekļu iecelšanai, tai skaitā caur konkursiem, tas ir jautājums par ko "Vienotība" jau diskutē. Tā mums ir iekšēji samilzusi problēma, un pie tās mēs pašlaik strādājam. Es domāju tuvākajā laikā būs šie vienotie principi izstrādāti," sacīja premjers.
Atskatoties uz aizvadīto gadu, premjers uzsvēra, ka tas iezīmējies ar ekonomikas stabilizēšanos un krīzes pārvarēšanu. Prognozes liecina, ka pērn iekšzemes kopprodukts (IKP) būs sarucis par 0,2%, šogad jau būs 3,3% izaugsme, 2012.gadā - ekonomika augs par 4%, bet 2013.gadā IKP pieaugs par 3,9%, liecina prognozes.
Eksports pērn pieaudzis par 29%, bet rūpniecības apjomi pieauga par 13%.
Dombrovskis atturējās vērtēt savu un ministru darbu, to atstājot ekspertu ziņā. Tāpat aktuāls neesot jautājums par kāda ministra nomaiņu.
LETA jau ziņoja, ka šodien aprit Dombrovska (V) vadītā Ministru kabineta pirmās 100 darba dienas.
Dombrovska otro valdību Saeimā apstiprināja 2010.gada 3.novembrī.
Dombrovska valdību veido partiju apvienība "Vienotība" (JL, PS, SCP) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kurām kopā Saeimā ir 55 balsis.
Dombrovskis vadīja arī iepriekšējo valdību, par kuras vadītāju viņš tika apstiprināts 2009.gada 12.martā.
Dombrovska valdība ir 35.Ministru kabinets neatkarīgas Latvijas Republikas laikā. Līdz 1940.gadam kopumā bijušas 19 valdības, astoņas no tām vadījis Kārlis Ulmanis. Laikā no 1990.gada Latvijā bijušas 16 valdības, no kurām trīs vadīja Andris Šķēle (TP), bet divas Ivars Godmanis (LPP/LC) un Aigars Kalvītis (TP). Nu savu otro valdību vada arī Dombrovskis.
Līdz šim visilgāk izpildvaras vadītāja amatā izdevies nostrādāt Godmanim - no 1990.gada 7.maija līdz 1993.gada 3.augustam, kā arī no 2007.gada 20.decembra līdz 2009.gada 20.februārim. 1991.gada augustā pēc puča tika reorganizēta toreizējā Ministru Padome, izveidojot Ministru kabinetu.
Otrs ilglaicīgākais valdības vadītājs bijis Kalvītis, kurš savu amatu saglabāja arī pēc Saeimas vēlēšanām. Valdības vadītāja postenī viņš bija vairāk nekā 1000 dienu. Kalvītis valdību vadīja no 2004.gada 2.decembra līdz 2007.gada 5.decembrim, kad paziņoja par demisiju.
Visīsāko laiku pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nostrādāja Šķēles otrreiz veidotā valdība - no 1997.gada 13.februāra līdz 6.augustam.
LETA
