Latvija pievilcīga imigrantiem? Padomnieka un demogrāfa viedokļi atšķiras

Latvijā jāveido jauna migrācijas politika un jāuzņem visi tie, kuri var mūsu ekonomikai dot jebkādu pienesumu, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs. Iemels tam ir kritiski zemā dzimstība un nācijas novecošana.

Viņaprāt, pasaules nabadzīgāko valstu iedzīvotājiem dzīve Latvijā šķiet gana laba, kur iespēju ir nesalīdzināmi vairāk nekā viņu dzimtenē. Tomēr Latvijas pamestajās viensētās ieceļotāji neapmetīsies, jo vienmēr centīsies doties tur, kur ir nauda, darbs un pārticība.

Jautāts, ko iebraucēji darīs Latvijā, ja te nav darba un vietējiem neklājas viegli, demogrāfs skaidro: „Protams, ka bagātajās valstīs viņiem klātos vēl labāk, taču ne jau visi spēj tur nokļūt, dažiem jābūt mierā ar Latvijas situāciju. Jau treknajos gados Latvijā legāli un nelegāli strādāja ap 10 tūkstoš ārzemnieku, īpaši celtniecībā. Arī tagad krīzes gados

Latvijā ierodas un paliek dzīvot vairāki tūkstoši ārzemnieku. Par to var pārliecināties ielūkojoties statistikā. Masveida imigrācija pie mums nesāksies pirms ekonomiskā uzplaukuma, bet tiklīdz mūsu uzņēmumi atlabs un uzelpos, darbinieku trūkumu izjutīs ikviens. Arī īriem bija liels pārsteigums tie simti tūkstoši iebraucēju, kas masveidā sāka iebraukt Īrijā, zemē no kuras gadu simtiem cilvēki bija mukuši no nabadzības. Arī tagad daudz  īru izcelsmes cilvēku dzīvo ārpus Īrijas,” stāsta Mežs.

Ja lielajās pilsētās vienmēr būs cilvēki – par to mums nav ko uztraukties, gluži pretēja situācija ir laukos. Bez Latgales arī citos nomaļos novados mirstība krietni pārsniedz dzimstību. Turklāt no nomalēm cilvēki  aizbrauc – gan uz lielākām pilsētām, gan peļņā uz ārzemēm. Eksperts min Norvēģijas piemēru, kur jau tā lielais atbalsts bērniem ir dubults nomaļajos ziemeļu rajonos. Viņaprāt, lai neturpinātos reģionu bojāeja, pie mums vajadzētu mainīt nodokļu politiku. Ja netiks mainīti skolu finansēšanas principi, tad jau tuvāko desmit gadu laikā tiks slēgtas vēl vismaz 100 mazās lauku skoliņas. „No Latvijas ainavas pamazām izzudīs viensētas, nedaudzas varbūt paglābs pilsētnieki, pielāgojot atpūtas vajadzībām. Ķīnieši jau tur nebrauks saimniekot – iebraucēji apmetīsies pilsētās. Atliks priecāties par mežu.”

Latvija nekļūs pievilcīgāka imigrantiem, uzskata iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces  ārštata padomnieks, ārsts Hosams Abu Meri.

Laikrakstam "Diena" viņš skaidrojis, ka Latvija nebūs tā vieta, kur bēgļi un imigranti gribēs braukt. "Tas nenotiks galvenokārt divu iemeslu dēļ. Viens: mums nekādā gadījumā nav tādu sociālo garantiju, ekonomiskā situācija ir tāda, ka Latvija nevar atļauties pieņemt bēgļus. Vairākuma tagad šeit mītošo bēgļu galamērķis nav Latvija. Viņi devās uz kaut kurieni citur Eiropas Savienībā (ES)," teica Abu Meri.

Taču Latvijai ir jābūt skaidrībai, ja pie mums nonāk kāds bēglis un sāk šeit dzīvot, ko ar viņu darīt un kādas ir viņa cilvēktiesības. "Esmu dzirdējis, piemēram, no Irākas un Palestīnas bēgļiem, kas laikam jau ir pilsoņi, par dažādām problēmām, kas saistītas ar cilvēktiesībām," skaidro ministres padomnieks.

Abu Meri skaidro, ka arī viņš strādājot no rīta līdz vakaram, lai tiktu pie algas, lai varētu palikt Latvijā, palīdzēt savai ģimenei, un maksāt kredītu. Ekonomiskā situācija liekot cilvēkiem pamest valsti, un neesot garantiju, ka viņi kādreiz brauks atpakaļ. Tāpēc valdībai ir jāstrādā, lai piesaistītu investīcijas. Ja valsts līmenī būtu cita investīciju politika, kas piesaistītu investorus ne tika no ES, tas radītu Latvijā darbvietas, gan arī nauda plūstu uz Latviju no ārvalstīm.

"Lasīju, ka no 1.maija tagad arī vēl būs vaļā Vācijas un Austrijas darba tirgus. Pēdējās dienās es dzirdu, ka mani kolēģi - gan māsiņas, gan ārsti - iet un interesējas par vācu valodu, lai varbūt varētu doties uz Vāciju," skaidro Abu Meri.

Viņš norādīja, ka arī pats katru mēnesi saņem kādu zvanu no Anglijas, kurā piedāvā trīsreiz vairāk naudas, lai viņš brauktu strādāt uz Angliju. Bet viņš no šiem piedāvājumiem atsakoties. "Cilvēkiem jābūt vairāk lojāliem un savas valsts patriotiem. Nevajadzētu pie jebkura piedāvājuma, ja arī maksā vairāk, uzreiz braukt prom. Beigu beigās mums nav kara," pauž Abu Meri.

Viņš norāda, ka Anglijā trūkst darbaspēka, kas tiek meklēts gan ES valstīs, gan ārpus ES. "Tur ir ļoti daudz somāliešu, irākiešu, Āfrikas bēgļu. Viņus interesē, lai tie ierodas ar visām ģimenēm. Jo viņiem būs bērni, kas nākotnē strādās. Iespējams, tādas valstis kā Anglija, Francija, Vācija, kur ir ļoti stipra ekonomika, piesaistīs vairāk imigrantu un ar speciālu programmu tos integrēs sabiedrībā, un viņi būs lojāli Eiropai," uzskata ministres padomnieks.