Strīķes noplūdināto fotogrāfiju lietā sāk kriminālprocesu

Kā aģentūru LETA informēja Drošības policijas (DP) priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, pēc Viņķeļu iesnieguma saņemšanas DP konstatējusi, ka šajā gadījumā kompetentā iestāde ir VP, tāpēc materiāli nosūtīti tai.

VP preses pārstāvis Aigars Bērziņš aģentūrai LETA norādīja, ka, pamatojoties uz DP pārsūtīto Viņķeļu iesniegumu, 8.februārī ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 20.nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību".

Kā ziņots, "TV3" raidījums "Nekā personīga" 30.janvārī ziņoja, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) vārdā nenosauktām kompetentajām iestādēm pārbaudei nosūtījis materiālus, tostarp fotogrāfijas, par Strīķi. NDK nonākušās fotogrāfijas, kur privātā ballītē un atpūšoties laukos redzama Strīķe un Viņķeļi, esot zagtas.

Laikraksts "Neatkarīgā" gada sākumā ziņoja, ka tā rīcībā esot nonākuši materiāli, "kuros sniegta informācija par dažām gan līdz šim zināmām, gan ne tik zināmām KNAB vadītāja vietnieces Strīķes biogrāfijas niansēm". Arī laikraksts šos materiālus nosūtījis Latvijas drošības iestādēm.

Laikrakstam adresētajā sūtījumā bijis "uzsvērts un analizēts nu jau plašākai sabiedrībai zināmais fakts, ka vēl astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā šobrīd visiem zināmajai personai ar vārdu Juta Strīķe bijis pavisam cits vārds - Anna Potapova".

Arī pati KNAB vadītāja vietniece savulaik žurnālistiem nenoliedza, ka 1987.gada 26.jūnijā 584.Maskavas vidusskolas izsniegtais teicamnieces diploms uz Annas Potapovas vārda patiešām esot viņas. Tomēr par Annu viņa nekad neesot saukta - kļūda notikusi tikai direktores pārrakstīšanās dēļ.

"Neatkarīgajai" adresētajā sūtījumā esot lasāms, ka Potapovu atgriešanos Latvijā klājot aizdomīgas neziņas ēna - pase, ar kuru Potapovs ieradies Latvijā un uz kuras pamata vēlāk saņēmis jau Latvijas valsts izdotu personas dokumentu, pēc avota sniegtās informācijas, neesot atrodama nevienā datubāzē vai reģistrā. Tas raisot aizdomas par šā dokumenta autentiskumu, un izteikta pat versija, ka šis dokuments varētu būt bijusi tā dēvētā piesegpase, ko specdienesti, šajā gadījumā acīmredzot Krievijas, izsniedz personām, lai saviem darbiniekiem atvieglotu legalizēšanos un pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu.

Laikrakstam adresētajā sūtījumā arī bijušas izteiktas aizdomas par Strīķes stažēšanos Dānijas policijā, izsakot teorētisku versiju, ka arī šāda nosūtīšana darbā ārvalstīs nereti tiekot izmantota atsevišķu ar specdienestiem saistītu personu biogrāfijas uzlabošanai.

Tāpat norādīts uz Strīķes laulību ar vienu no tagadējiem Militārās pretizlūkošanas dienesta vadītājiem Maiguru Strīķi un vērsta uzmanība uz abu laulāto gandrīz vienlaicīgo iekļūšanu Latvijas valsts spēka struktūrās tieši Eināra Repšes politiskā uzplaukuma laikā. Kad Repše kļuva par Ministru kabineta vadītāju, amatu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ieguva Strīķe, savukārt pēc tam, kad politiķis nonāca aizsardzības ministra krēslā, darbs militārās izlūkošanas jomā atradās Strīķim.

Visbeidzot materiālā plaši bijusi iztirzāta Strīķu ģimenes tuvā draudzība ar "Vienotības" politiķiem brāļiem Viņķeļiem, kam ziņojumā pievienotas arī šīs ciešās saites apliecinošas fotogrāfijas - Pēteris savulaik strādājis Latvijas diplomātiskajā dienestā gan Krievijā, gan ASV, savukārt Juris zināms kā Rīgas domes deputāts un bijušais Rīgas domes Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektors.

"Nekā personīga" ziņoja, ka NDK nonākušās fotogrāfijas, kur privātā ballītē un atpūtā laukos redzama Strīķe un Viņķeļi, esot zagtas. Fotogrāfijas esot uzņemtas pirms vairākiem gadiem, un to īpašnieki ir "Vienotības" politiķi Ilze un Juris Viņķeļi, kuri apgalvo, ka tās izzagtas no viņu personīgā datora. Bildes nesagrupētas un neidentificētas glabājušās vienā mapītē viņu personīgajā datora, bet pirms vairāk nekā diviem gadiem Viņķeļu datora administrators atklājis, ka viņu datorā notikusi hakeru ielaušanās.

Kā vidusmēra datora lietotāji Viņķeļi toreiz nolēmuši, ka dokumentos nav bijis nekā būtiska, un par fotogrāfijām neesot pat iedomājušies. Kopš tā laika abi Viņķeļi kļuvuši par vēlētām amatpersonām. Viņķele no "Vienotības" ievēlēta Saeimā, bet Viņķelis ir "Pilsoniskās savienības" deputāts Rīgas domē.

Pavisam nesen abi uzzinājuši, ka viņu ģimenes bildes nosūtītas vairākiem medijiem. Sūtītājs visos gadījumos bijis anonīms. Viņķeļi nešaubās, ka bilžu zagļus un izplatītājus neinteresē viņi, bet gan fotogrāfijās redzamā Strīķe. "Es domāju, ka interesē mūsu draudzība ar Jutu un Maiguru Strīķiem, ar vienu domu - šīs personas diskreditēt, parādīt, ka viņi draudzējas ar politiķiem. Parādīt, ka viņi it kā ir ietekmējami, vienvārdsakot, uzmest dubļu piku. Mēs esam pazīstami no 1997.gada, draudzējamies jau kādus 13 gadus. Mums ir līdzīgi pasaules uzskati un vērtības," sacījis Viņķelis.

Viņķeļi notikušo uzskata par iejaukšanos viņu ģimenes, tostarp nepilngadīgu bērnu, kā arī draugu un paziņu dzīvē. Viņi nolēmuši pacīnīties par privātās dzīves neaizskaramību, tāpēc vērsušies prokuratūrā un Drošības policijā, aicinot noskaidrot vainīgās personas un saukt tās pie atbildības.

"Es nekad neesmu pieņēmusi lēmumu par Juri vai Ilzi Viņķeli, un, ja rastos šāda situācija, ka lēmums būtu jāpieņem, es būtu deleģējusi citu amatpersonu lēmumu pieņemšanai. Tā iekšējā sajūta un likumu zināšana dod pilnīgu iekšējo definējumu, kuros gadījumos es drīkstu pieņemt lēmumu, kuros ne. Bet, protams, ja kāds no maniem draugiem iesaistīsies politikā vai sāks strādāt kādā ministrijā, nebūtu situācija, kurā es pateiktu, ka es nepieņemšu ar šo ministriju vai partiju saistītus iesniegumus," savukārt sacīja Strīķe, "ir iegūtas bildes, kādas ir visiem cilvēkiem, un to izplatīšanas mērķis ir pilnīgi bezjēdzīgs. Vienīgais, kāds ir šo cilvēku mērķis, ir radīt psiholoģisku spiedienu vai riebumu, vai nepatiku pret to, ka tavu privāto dzīvi sāk izplatīt, bet šis mēģinājums mani nekādā gadījumā neietekmēs, jo nekā jau tajās bildēs nav."

Daudze par materiāliem izteicies ļoti skopi, atrunājoties, ka tā ir klasificēta informācija un nav publiskai apspriešanai. "Es atvainojos, vēstules saturs bija tāds, kas lika reaģēt uz vēstulē minētajiem faktiem," sacīja Daudze.