Apmēram desmit cilvēku lūdz viņus neielaist azartspēļu vietās
Apmēram desmit cilvēki ir lūguši viņus neielaist azartspēļu vietās, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē informēja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.
Dati par šiem cilvēkiem ir nodoti azartspēļu rīkotājiem. Nav gan saprotams, kā šo azartspēļu atkarības upuru lūgumu īstenos, jo pasi uzrādīt lūdz tikai nopietnos kazino, kamēr daudzajās „spēļu ellītēs” labākajā gadījumā pieskata, lai nenāk bērni.
Salīdzinājumam kāda latviešu tūrista redzētais: „Nesen biju Frankfurtes lidostā, tur ir neliels kazino. Ar azartspēlēm neaizraujos, bet līdz lidmašīnai bija jāgaida vairākas stundas, tad nu apkārt klīzdams, iegāju arī tur. Man par pārsteigumu palūdza pasi, pierakstīja datus, acīmredzot tur pārliecinās, vai cilvēkam nav problēmas ar spēlītēm. Iemetu divus eiro, izbira trīs, un metu mieru.”
Signe Birne parlamenta komisijas sēdē atzina, ka spēlētāji un spēļu bizness bijis un būs vienmēr, jo azarts esot cilvēka dabā. Tāpēc valstij būtu jāatrod zelta vidusceļš, lai procesu varētu regulēt, kontrolēt un uzraudzīt.
Inspekcijas priekšniece arī uzsvēra, ka ar pārmērīgām prasībām nedrīkst šo biznesu aizbaidīt pagrīdē, jo tad spēlētāji būtu daudz neaizsargātāki un valstij nebūtu nodokļu ieņēmumu. Kā piemēru viņa minēja Krievijas galvaspilsētu Maskavu, kur pēc azartspēļu aizliegšanas 500 legālu zāļu vietā parādījušās 800 nelegālas.
Birne norādīja, ka aizvien lielāka problēma ir azartspēles internetā, kuras kontrolēt esot daudz grūtāk. Interaktīvajā vidē azartspēlēm var piekļūt neierobežotu laiku, arī nepilngadīgie. Tur arī pastāv lielāks risks krāpnieciskajām darbībām un sarežģīti ierobežot reklāmu.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pārstāvis Jānis Ungurs pauda pārliecību, ka arī pokers ir azartspēle, tādēļ uz tā reklāmu vajadzētu attiecināt tieši tos pašus ierobežojumus kā uz citām azartspēlēm. Viņš arī vērsa uzmanību uz kāršu spēlēšanu skolā, norādot, ka tur jau agrā vecumā tiek iegūta atkarība.
Saeimas deputāts Guntars Galvanovskis („Vienotība”) izvirzīja priekšlikumu paaugstināt azartspēļu dalībnieku vecuma cenzu no 18 līdz 21 gadam, kā arī trīskāršot līdzšinējo azartspēļu organizētāju sodu, ja šī likuma norma netiks ievērota. Galvanovskis skaidroja, ka šāda pieredze jau ir vairākās citās Eiropas valstīs — Lietuvā, Īrijā, Beļģijā, Montekarlo. Arī Latvijā vairakkārt runāts par nepieciešamību paaugstināt vecuma cenzu, tomēr līdz šim tas nav pieņemts.
