Sāk kriminālprocesu par neslavas celšanu Mārtiņa Freimaņa tuviniekiem

Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 157.panta 2.daļas "Par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī". Par to var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām. Izmeklēšanas interesēs policija pagaidām neatklāj sīkāku informāciju, tostarp, vai šajā kriminālprocesā jau ir arī aizdomās turētās personas.

Kriminālprocesu Liepājas policijas iecirknis sācis, pamatojoties uz Mārtiņa Freimaņa pusmāsas mātes Intas Freimanes 10.februārī uzrakstīto iesniegumu. Tam Freimane pievienojusi arī izdrukas ar aizskarošajiem komentāriem.

Žurnāls „Kas jauns” raksta, ka pēc Mārtiņa Freimaņa nāves publiskā vidē izvērsta aktīva apmelošanas kampaņa pret Mārtiņa pusmāsu Ilzi un viņas māti Intu. Proti, vairākos portālos atrodami līdzīga satura komentāri, kuros pausts viedoklis, ka Mārtiņa Freimaņa nāvē vainojama tieši viņa „ļaunā pamāte” Inta Freimane, kura visu laiku atgrūdusi Mārtiņu, nav palīdzējusi viņam grūtā brīdī, bet tagad uz viņa nāves grasās nopelnīt. Komentāros pat tika publiskotas Intas un Ilzes darba vietas un dzīvesvietas adreses, sociālo tīklu profili, fotogrāfijas, draudēts ar linča tiesu, uzsverot, ka „ļaunajai pamātei” nu ir jāatbild par saviem grēka darbiem, un, ka Mārtiņa Freimaņa nāve ir jāatriebj.

Par ko tad ir visa šī jezga? Atgādinām, ka Mārtiņa Freimaņa dzīvesstāsts nav no tiem vieglākajiem. Kad viņam bija četri gadi, tēvs Mārtiņa mātei atņēma mātes tiesības, bet pats no dēla atteicās, izveidojot jaunu ģimeni. Viņš apprecējās ar Intu Freimani, šajā laulībā pasaulē nāca divi bērni, arī Mārtiņa pusmāsa Ilze, ko vēlāk mūziķis sauca par savu vismīļāko cilvēku.

Mārtiņš Freimanis uzauga pie tēva mātes, bet savā jaunajā ģimenē tēvs viņu neielaida. Kaut arī nelabvēļi uzskata, ka tieši Mārtiņa pamāte bijusi tā, kas puikam liegusi ģimenes siltumu un pajumti, patiesībā viss bijis pretēji. „Es nebiju nekāda ļaunā pamāte, kas atgrūda Mārtiņu, nelaida savās mājās, ļāva ciest badu. Tieši otrādi, darīju visu iespējamo, lai Mārtiņš varētu dzīvot mūsu ģimenē,” žurnālam „Kas jauns” stāsta Inta.

Viņa vairs neslēpj, ka tieši Mārtiņa tēvs, kurš pirms deviņiem gadiem miris, bija tas, kas dēlu atgrūdis, nelaidis viņu pie sevis mājās. Bet tikai pēc tam, kad Inta Freimane 1999. gadā izšķīrusies no vīra, beidzot Mārtiņš varēja braukt pie viņas ciemos. „Beidzot mēs dzīvojām kā ģimene,” atceras Inta, sakot, ka Mārtiņš pat gribējis, lai viņa viņu adoptē kā pašas dēlu.

Nu Mārtiņa Freimaņa pamāte tiek vainota viņa pāragrajā nāvē. Lai gan Inta patiešām mēģinājusi atturēt Mārtiņu no viņa kaitīgajiem ieradumiem, kaut arī viņa ar meitu Ilzi bijusi Mārtiņa lielākās uzticības personas, nu tiek pārmests, ka viņas Mārtiņu tikai izmantojušas savtīgiem nolūkiem. Gan toreiz, gan arī tagad – apvainojot, ka Mārtiņa tuvākie cilvēki grasoties iedzīvoties arī uz viņa nāves rēķina... „

Freimaņa dzīve aprāvās 33 gadu vecumā 27.janvārī plkst.1.20 Latvijas Infektoloģijas centrā, kur viņš tika ievietots 18.janvārī pēc smagas elpvadu ceļu saslimšanas. Freimaņa nāves cēlonis ir sistemātiski un ilgstošā laika periodā apzināti un neapzināti bojāta veselība, paudis Infektoloģijas nodaļas vadītājs profesors Jāzeps Keišs. Ārstes-patoloģes Ilzes Rones ziņojumā par nāves cēloni kā galvenais minēts akūts toksisks hepatīts un kā papildu apstāklis, kas veicinājis nāves iestāšanos, ir arī taukainā hepatoze trešajā stadijā.

Nāves iestāšanos mūziķim paātrinājusi arī vājā sirdsdarbība, par ko liecināja izteikti vājais pulss, palielināta liesa, nieru mazspēja un papildus tam arī slapjais pleirīts, kas iegūts, izstaigājot un līdz galam nenovēršot saaukstēšanās sekas. Tas viss arī novedis pie vispārējas organisma intoksikācijas un pāragrās mākslinieka nāves.