Visstraujāk pasaulē dzīvokļu cenas pieaug Latvijā
Mājokļu cenas Latvijā pagājušajā gada laikā cēlušās visstraujāk pasaulē – par 19,09%. Vietā atgādināt, ka iepriekšējā gadā dzīvokļu cenas mūsu valstī visstraujāk samazinājās.
Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, Latvijā nekustamā īpašuma cenas piedzīvoja vislielāko lēcienu pasaulē. Nekustamo īpašumu pārdevēji un īpašnieki tādā veidā ar superkompensāciju atbildēja uz aizpērn straujos tempos sarukušo mājokļu vērtību. 2009. gadā Rīgā nekustamā īpašuma cenas samazinājās par 52,81%. Tas nozīmē, ka mājokļu cenas pie mums nebūt vēl nav sasniegušas pirmskrīzes līmeni un diez vai to drīzumā arī sasniegs.
Vislielākais pieaugums, pirms tam – kritums Latvijā
Starptautiskās nekustamo īpašumu kompānijas „Global Property Guide” analīze par 35 pasaules valstīm liecina, ka Latvija cenu pieauguma ziņā ir līdere.
Nekustamā īpašuma tirgus Latvijā sāka atdzīvoties 2009. gada ceturtajā kvartālā. 2010. gada trešajā kvartālā mājokļu cenas, salīdzinot ar situāciju pirms gada, bija pieaugušas par 24,73%. Pagājušā gada pēdējos mēnešos cenas atkal mazliet saruka, teikts pētījumā.
Igaunijā, kur aizpērn nekustamā īpašuma cenas samazinājās par 31,08%, pērn tās pieauga par 7,91%. Savukārt Lietuvā, kur 2009. gadā cenas saruka par 29,29%, 2010. gadā tās pieauga par 6,76%.
Visstraujāk nekustamā īpašuma cenas pērn saruka Īrijā – par 11,60% (2009. gadā – par 13.51%), Grieķijas galvaspilsētās Atēnās – par 9,75 % un Bulgārijā – par 9,51%.
Īsteno superkompensāciju
Nekustamo īpašumu kompānijas „NIRA fonds” valdes locekle Jevgeņija Markova kasjauns.lv „Global Property Guide” datus komentēja šādi:
„Pirms tam bija informācija, ka Latvijā bija nekustamo īpašumu cenu visstraujākais kritums. Prakse liecina, ka krīzei bija ne tikai ekonomiski motīvi, bet arī emocionāli – psiholoģiskā ietekme. Valsts bija uz bankrota robežas – par to runāja ne tikai tauta, bet arī valstsvīri. Protams, ka tas ietekmēja nekustamā īpašuma tirgu.
Lietuvā un Igaunijā tas nostabilizējās, un tur cenu līmenis bija 700 – 800 eiro par kvadrātmetru, bet pie mums noslīdēja līdz 490 eiro par kvadrātmetru. Tagad notiek superkompensācija, cenas pietuvojas līmenim, kas atbilst cilvēku maksātspējai. Darījumu skaits ir stabilizējies, un domāju, ka tā arī būs turpmāk. No oktobra cenu izmaiņas sērijveida dzīvokļiem jau ir nebūtiskas.
Kā būs turpmāk, ir atkarīgs no kreditēšanas tirgus. Tas, protams, vairs nebūs tik agresīvs kā 2005.–2007. gadā, bet būs pakāpenisks cenu pieaugums.
Runājot par to, ka cenas varētu ietekmēt fakts, ka lielajiem investoriem un nekustamo īpašumu pircējiem no trešajām valstīm ir iespēja iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, jāteic, ka tas ir pozitīvs faktors, jo pieaug darījumu skaits. Tomēr tas ir ļoti šaurā segmentā – Vecrīgā un Jūrmalā (no Lielupes līdz Majoriem), tā kā nedomāju, ka tas varētu ietekmēt visu nekustamo tirgu Latvijā kopumā.”
„Cilvēkiem nauda ir!”
Nekustamo īpašumu firmas „Balsts” valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš kasjauns.lv arī teic, ka cenu pieaugums saistīts ar to, ka pirms tam Latvijā bija straujākais nekustamo īpašumu cenu kritums pasaulē – pat par 75% no maksimālās vērtības. Kad ir sasniegts dibens, jāsākas atdzimšanai, saka Zariņš.
„Nauda cilvēkiem ir. Kā sacīja Ostaps Benders, ja ir banknotes, tad tās arī pie kāda ir. Ir tā sauktais atliktais pieprasījums, cilvēki nogaidīja. Viņi piemēram, izņēma naudu no „Parex” depozītiem un nogaidīja, kamēr cenas sasniegs minimālo līmeni, lai pēc tam uzlabotu savus dzīves apstākļus, iegādājoties mājokli.” Pēc Zariņa domām, kopš pagājušā gada beigām cenu līmenis vairs īpaši nemainās, bet viņš prognozē, ka šī gada laikā nekustamo īpašumu cenas varētu pieaugt par kādiem 10%.
