Gada laikā pārtika kļuvusi vairāk nekā divreiz dārgāka
Sabiedrība

Gada laikā pārtika kļuvusi vairāk nekā divreiz dārgāka

Jauns.lv

Vairākiem plaša patēriņa pārtikas produktiem gada laikā cenas vairāk nekā dubultojušās. Vislielākais cenu pieaugums: kāpostiem, kartupeļiem, griķiem, bietēm, āboliem, piena produktiem un kafijai.

Gada laikā pārtika kļuvusi vairāk nekā divreiz dār...

Salīdzinot 2011.gada februāra un 2010.gada februāra cenas, vislielākais pieaugums bijis vietējiem galviņkāpostiem - par 188%, kartupeļiem - par 161%, griķiem - par 141%, galda bietēm - par 57%, "Jonagold" āboliem - par 53%, fasētam 2% pilnpienam - par 47%, fasētam 25% skābajam krējumam - par 40%, banāniem - par 39%, bumbieriem - par 37%, sālim - par 36% un "Merrild" maltajai kafijai - par 34%.

Vislielākais cenu samazinājums bijis mandarīniem - par 21%, citroniem un redīsiem - par 20%, gurķiem - par 18%, degvīnam "Absolut Vodka"- par 19%, salātiem podiņos un pusžāvētai desai "Servilāde" - par 9%.

"Pārtikas cenu kāpuma Latvijā galvenais iemesls ir cenu pieaugums pasaulē. Pēdējo mēnešu laikā ievērojami pieaugušas piena produktu, cukura, kafijas un graudu cenas pasaules tirgos. Kartupeļu cenas milzīgais pieaugums skaidrojams ar sauso un karsto vasaru Krievijā, kur kartupeļi tikpat kā neizauga, bet tas ir ļoti plaši patērēts produkts šajā valstī. Tāpēc Krievijā palielinājies pieprasījums pēc Baltijas kartupeļiem. Dārzeņu cenu kāpums ir skaidrojams ar plūdiem Polijā, kas ir ļoti nozīmīga dārzeņu ražotāja šajā reģionā. Savukārt Latvijā lielā karstuma un mitruma dēļ gads nebija īpaši labvēlīgs atsevišķām dārzeņu kultūrām," norādīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe.

Saskaņā ar Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra datiem šī gada februārī salīdzinājumā ar janvāri lielākais cenu pieaugums Rīgas veikalos bija fasētajam skābajam krējumam ar 25% tauku saturu, kas sadārdzinājies par 42% - no 1,61 lata par kilogramu līdz 2,28 latiem par kilogramu. Par 31% palielinājušās vietējo kartupeļu cenas - no 0,41 lata līdz 0,53 latiem par kilogramu, savukārt par 28% kļuvis dārgāks fasētais skābais krējums ar 15% tauku saturu - no 1,35 latiem līdz 1,73 latiem par kilogramu.

Cena kāpusi arī 5% biezpienam - no 2,36 latiem līdz 2,84 latiem par kilogramu (kāpums 20%), šokolādes batoniņam "Snickers" - no 0,29 latiem līdz 0,33 latiem gabalā (14%), cukuram - no 0,72 latiem līdz 0,81 latiem par kilogramu (13%), griķiem - no 1,74 latiem līdz 1,95 latiem par kilogramu (12%), mandarīniem - no 0,91 latiem līdz 1,02 latiem par kilogramu (12%), sālim - no 0,17 latiem līdz 0,19 latiem par kilogramu (12%), kā arī "Rakveres" cīsiņiem - no 2,78 latiem līdz 3,11 latiem par kilogramu (12%).

Tikmēr dažiem produktiem cenas tomēr samazinājušās. Vislielākais cenu samazinājums februārī bija ziedkāpostiem - no 1,49 latiem līdz 1,18 latiem par kilogramu (samazinājums 20%), redīsiem - no 2,38 latiem līdz 1,97 latiem par kilogramu (18%), zaļajām vīnogām - no 3,22 latiem līdz 2,69 latiem par kilogramu(16%), bumbieriem - no 1,61 latiem līdz 1,38 latiem par kilogramu (14%) un šampinjoniem - no 1,90 latiem līdz 1,66 latiem par kilogramu (13%).

Ja salīdzina cenu izmaiņas pēdējo trīs mēnešu laikā, februārī salīdzinājumā ar 2010.gada decembri vislielākais cenu pieaugums ir bijis vietējiem kartupeļiem - par 70%, galviņkāpostiem - par 53%, fasētajam 25% skābajam krējumam - par 42%, 15% fasētajam skābajam krējumam un 5% biezpienam - par 33%, sīpoliem - 32%.

Vislielākais cenu samazinājums trīs mēnešu griezumā bijis sarkanajai paprikai - par 28%, ziedkāpostiem - par 16%, kā arī degvīnam "Absolut Vodka" - par 13% un rīsiem - 10%.

"Diemžēl nodokļu politikas nozīmīgās izmaiņas Latvijā un resursu cenu pieaugums liek secināt, ka pārtikas cenu kāpums arī nākamajos mēnešos turpināsies," rezumēja Gulbe.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Kopš 2004.gada 1.maija centram uzdots vākt, apkopot un sniegt Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem. Iegūtā informācija tiek izmantota lauksaimniecības politikas veidošanai - lauksaimniecības produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtību noteikšanai.

LETA Nozare.lv / Foto: Evija Trifanova, LETA