Esošajai pensiju sistēmai nav nākotnes
Latvijas pensiju sistēma sabrūk. To sakropļojuši politiķu lēmumi, krīze un lielā emigrācija, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā "De Facto" atzina eksperti.
Pensiju sistēmas eksperts ekonomists Edgars Voļskis atzīst, ka tā nav normāla proporcija. Ekonomisti apgalvo, ka proporcija, kurā ir tik maz strādājošo un tik daudz uzturamo, it īpaši pensionāru, ilgtermiņā nevar pastāvēt.
Pati LM gan neredz pamatu sistēmas reformai. Voļskis skaidro, ka vaina nav pašā pensiju sistēmā, bet gan tajā, ka sociālo budžetu šobrīd izkropļojusi ne vien nodokļu maksātāju skaita samazināšanās ēnu ekonomikas un milzīgās emigrācijas dēļ, bet gan vēl treknajos gados pieņemtie valdības lēmumi.
Pašlaik esošais pensiju sistēmas modelis pirms četriem līdz pieciem gadiem tika politiski sabojāts. Sociālās apdrošināšanas budžetā tika ieliktas piemaksas pie pensijām un vecāku pabalsti. 2006.gadā tika izveidotas pensiju piemaksas, kas nebija paredzētas sākotnējā pensiju sistēmas modelī, un 2008.gadā no pamatbudžeta uz sociālo budžetu tika pārceltas tā dēvētās "māmiņu algas", kā arī daļēja darba nespējas lapu atmaksa, ko līdz tam veica darba devējs.
"De facto" skaidro, ka Latvijas pensiju sistēma būvēta pēc klasiskas finanšu piramīdas principa - tā labi darbojas tad, ja nāk klāt arvien jauni piramīdas dalībnieki jeb nodokļu maksātāji un valstī valda strauja ekonomiskā izaugsme. Šobrīd nenotiek ne viens, ne otrs.
"Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks norāda, ka ir tikai divi risinājumi - vai nu nodokļu slogam jāpieaug, vai pensiju īpatsvaram jāsamazinās. Trešais risinājums - jau divus gadus piesauktās strukturālās reformas, kas padarītu valsts pārvaldes aparātu lētāku un efektīvāku - šobrīd šķiet praktiski nerealizējams. Kazāks skaidro, ka iepriekšējos gados "bumbulētās" reformas, nav pabeigtas un pensionāri tagad nokļuvuši ķīlnieku situācijā.
Raidījums norāda, ka pensiju samazināšana dotu vieglu risinājumu. Samazinot pensijas kaut vai par 10%, ir viegli iegūstami 100 miljoni latu. Labklājības ministrija sarēķinājusi, ja no šī gada 1.jūlija piemaksas vairs nemaksās tiem pensionāriem, kuri kopā virs 200 latiem mēnesī - tad valsts varētu ietaupīt 14,1 miljonu latu. Tas skartu 20,6% vecuma pensiju un 6,7% invaliditātes pensiju saņēmēju. Ja piemaksu atņemtu tiem, kuru pensija kopā ar pabalstu ir lielāka par 405 latiem - tad valsts varētu ietaupīt 1,3 miljonus latu.
Aritmētiska pensiju samazināšana ilgtermiņā problēmas neatrisinās. Pie pašreizējās pensiju sistēmas un demogrāfiskās situācijas šobrīd strādājošajiem pensijas būs mazākas. Problēma ir apstāklī, ka pie pašreizējās demogrāfiskās situācijas pensionāru skaits turpinās pieaugt, bet strādājošo un nodokļu maksātāju skaits - tikai samazināties.
Tā paaudze, kas pēc 5-10 gadiem varētu papildināt darbaspējīgo nodokļu maksātāju rindas - ir ļoti maza. Demogrāfs Ilmārs Mežs norāda, ka valdības nevēlēšanās vai nespēja šodien šo problēmu risināt ir skaidra izšķiršanās - nākotnē atvērt vārtus imigrācijai.
Kā norāda eksperti - Latvija ir pārāk izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī, lai paliktu tukša, tāpēc imigrantu plūsma Latvijas iedzīvotājiem, it īpaši nākotnes pensionāriem pašreizējā situācijā varētu būt vienīgais glābiņš, jo valdība acīmredzot problēmu šobrīd risināt nespēj.
Dombrovskis: diskusijai par pensijām jābūt
Kā reformējama pensiju sistēma?
LETA/Foto: Bulls Press/Video: LTV ziņu dienests
