Dombrovskis nesaskaņo jauno KNAB reglamentu un lūdz to precizēt
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nav saskaņojis jauno KNAB reglamentu un lūdzis to precizēt. Reglamentā konstatētas vairākas juridiskas neprecizitātes.
Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis informē, ka saskaņošanai iesniegtajā biroja reglamenta projektā Valsts kancelejas Juridiskais departaments ir konstatējis vairākas juridiska rakstura neprecizitātes, turklāt politiķis saņēmis KNAB priekšnieka vietnieku, biroja vairāku nodaļu vadītāju un biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrības vēstules, kurās par projektu pausts negatīvs vērtējums.
Biroja priekšnieka vietnieku un vairāku nodaļu vadītāju parakstītajā vēstulē Ministru prezidents tiek aicināts neapstiprināt iesniegto projektu, jo vēstules autori uzskata to par pretlikumīgu un biroja darbības optimizāciju neveicinošu.
Šādos apstākļos premjers lūdz KNAB vadītāju Normundu Vilnīti izvērtēt Valsts kancelejas Juridiskā departamenta atzinumu un biroja darbinieku vērtējumus un attiecīgi precizēt iekšējā normatīvā akta projektu. Precizēto iekšējā normatīvā akta projektu jāiesniedz atkārtotai saskaņošanai, pievienojot tam KNAB padomes un biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrības viedokli par precizēto projektu.
Valsts kancelejas (VK) Juridiskais departaments norādījis, ka no KNAB reglamenta projekta izriet, ka biroja struktūru veido departamenti, nodaļas un sektori, bet KNAB likuma 5.panta pirmajā daļā noteikts, ka biroja struktūru veido centrālā aparāta nodaļas un teritoriālās nodaļas, tāpēc Juridiskais departaments vērš uzmanību, ka projektā paredzētais struktūras iedalījums neatbilst iepriekšminētajam likumam.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra sēdē nolemto, KNAB ar 2012.gada 1.janvāri pārņems Valsts ieņēmumu dienesta funkciju saistībā valsts amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudi. VK Juridiskā departamenta atzinumā secināts, ka valsts amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaude ir valstiski nozīmīgs un tajā pašā laikā komplicēts un laikietilpīgs process, tomēr minētās funkcijas īstenošanai KNAB reglamenta projektā neesot paredzēts veidot atsevišķu biroja struktūrvienību, bet ir paredzēts, ka ar to nodarbosies korupcijas apkarošanas bloka struktūrvienības, konkrēti nenorādot, kura no tām.
Turklāt pati šī funkcija projektā esot atrunāta "ļoti vispārīgi un nekonkrēti", tāpēc VK Juridiskais departaments pauž nostāju, ka projektā paredzētais regulējums nav pietiekams, lai nodrošinātu kvalitatīvu valsts amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudi, turklāt esot apšaubāmi, vai šī funkcija ir nododama korupcijas apkarošanas bloka pārziņā, ņemot vērā tās preventīvo dabu.
Problēmas atrisināšanai VK norāda uz nepieciešamību skaidri un precīzi definēt valsts amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudes funkciju, kā arī izvērtēt iespēju minētās funkcijas īstenošanai paredzēt atsevišķu biroja struktūrvienību.
Vilnīša piedāvātais KNAB reglamenta projekts paredz, ka Korupcijas apkarošanas departamenta sastāvā ietilpst Teritoriālā nodaļa. VK Juridiskais departaments norāda, ka projektā netiek minētas šīs nodaļas funkcijas, kas liedz iespēju izvērtēt tās darbības specifiku un izveidošanas lietderību.
KNAB likums paredz biroja teritoriālo nodaļu pastāvēšanu, bet no likuma konteksta esot nepārprotami skaidrs, ka Teritoriālā nodaļa neietilpst biroja centrālā aparāta sastāvā - tā ir biroja struktūrvienība, kura izvietota attiecīgajā Latvijas reģionā. Teritoriālās nodaļas izveidošana biroja centrālā aparāta sastāvā rada priekšstatu par formālu un neprecīzu likuma interpretāciju, teikts VK atzinumā, turklāt jāņem vērā, ka projektā paredzēto citu struktūrvienību kompetence netiek ierobežota teritoriālā ziņā. Tas pastiprina neizpratni par Teritoriālās nodaļas izveidošanas nepieciešamību, norādīts atzinumā.
Atzinumā arī norādīts, ka saskaņā ar KNAB likumā noteikto biroja kompetencē ir četri galvenie darbības virzieni: korupcijas novēršana, korupcijas apkarošana, politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrole, kā arī priekšvēlēšanu aģitācijas kontrole. Tiek vērsta uzmanība uz to, ka pirmo divu pamatfunkciju īstenošanai ir paredzēti divi departamenti. Trešās pamatfunkcijas īstenošanai ir paredzēts izveidot Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļu, kas būs Korupcijas novēršanas departamenta sastāvā. Savukārt priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolei atsevišķa struktūrvienība nav paredzēta, norādot, ka šo funkciju citu funkciju starpā īstenos Korupcijas novēršanas departaments.
Ievērojot to, ka biroja likumā visas četras pamatfunkcijas pozicionētas līdzvērtīgi, projektā piedāvātā strukturālā uzbūve radīs apgrūtinājumu trešās un ceturtās biroja pamatfunkcijas pienācīgai īstenošanai, šāds viedoklis pausts VK Juridiskā departamenta atzinumā.
Iesniegtais KNAB reglamenta projekts arī radot maldinošu priekšstatu, ka biroja priekšniekam ir paredzēts viens vietnieks. No projekta turpmākā teksta izriet, ka biroja priekšniekam ir vairāki vietnieki, jo projekta 20.punktā, nosakot biroja priekšnieka vietnieka funkcijas, strikti nodalīta tā darbības sfēra - vietnieks korupcijas novēršanas jautājumos. Savukārt 21.punktā, nosakot Korupcijas apkarošanas departamenta vadītāja funkcijas, noteikts, ka Korupcijas apkarošanas departamenta vadītājs vienlaikus ir biroja priekšnieka vietnieks, teikts atzinumā.
Projektā arī neesot norādīta nepārprotama un pārskatāma biroja augstāko amatpersonu hierarhiskā sistēma un šo amatpersonu tiesības un pienākumi, teikts Juridiskā departamenta atzinumā.
Jau ziņots, - lai izveidotu likuma prasībām atbilstošu struktūru un nodrošinātu KNAB deleģēto funkciju un uzdevumu pilnvērtīgu īstenošanu, Vilnītis 18.februārī iesniedza saskaņošanai Dombrovskim jauno biroja reglamenta projektu.
LETA
