Vīķe-Freiberga arī turpmāk vēlas valsts nozīmētu apsardzi
Eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai šobrīd ir valsts nozīmēta apsardze un viņa to vēlas saglabāt arī pēc pašlaik Saeimā skatīto likuma grozījumu pieņemšanas.
Grozījumi noteiks, ka bijušajiem prezidentiem apsardze pienākas četrus gadus pēc pilnvaru beigām, bet pēc tam to varēs lūgt saglabāt uz ilgāku laiku.
"Jā, es [apsardzi] vēlēšos saglabāt pēc 2011.gada jūlija," atbildēja eksprezidente, taujāta, vai vēlēsies saglabāt apsardzi pēc tam, kad stāsies spēkā likuma grozījumi, kuri bijušajiem Valsts prezidentiem dos iespēju lūgt saglabāt apsardzi.
2011.gada jūlijā apritēs četri gadi, kopš Vīķe-Freiberga nolika savas prezidentes pilnvaras. Kā ziņots, personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, pēc pilnvaru termiņa beigām būs tiesības uz valsts nodrošinātu apsardzi, taču tā nebūs obligāta, to paredz Saeimas Juridiskās komisijas 16.martā pirms trešā lasījuma atbalstītie grozījumi likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu".
Saskaņā ar komisijas atbalstīto priekšlikumu valsts drošības iestādes informēs bijušo prezidentu par viņa drošību un viņam būs tiesības uz valsts nodrošinātu apsardzi četrus gadus pēc amata atstāšanas.
Par apsardzes nepieciešamību pēc šī termiņa katrā atsevišķā gadījumā lems Ministru kabinets, ņemot vērā drošības iestāžu informāciju un uzklausot bijušo prezidentu. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) norādīja, ka šajā likumprojekta redakcijā ir izdevies sabalansēt bijušā prezidenta tiesības uz privāto dzīvi ar valsts interesēm, rūpējoties, lai netiktu apdraudēts viens no valsts simboliem.
Nebūtu pieņemama situācija, ka šajā jautājumā netiek ņemtas vērā pašas personas intereses un teorētiski apsardzi pret paša gribu viņam varētu norīkot līdz pat mūža beigām, norāda Čepāne.
Komisijas deputāti uzsvēra, ka bijušajam Valsts prezidentam būtu jādod izvēles brīvība jautājumā par to, vai viņam arī pēc pilnvaru beigām nepieciešama apsardze. Obligāta apsardze vairāku gadu garumā ierobežotu personas brīvības un būtu pretrunā personas tiesībām uz privāto dzīvi, norādīja priekšlikuma iniciatori Solvita Āboltiņa (V) un Gundars Daudze (ZZS). Par likumprojektu trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.
