Tautas skaitītājiem nācies uzklausīt arī cilvēku lamāšanos par valsti
Lielākoties iedzīvotāji pret tautas skaitītājiem ir atsaucīgi, tomēr bijuši arī atsevišķi gadījumi, kad cilvēki tautas skaitītājiem atsacījušies sniegt informāciju un ar lamām pauduši savu attieksmi pret valsti, stāsta sociālo pētījumu kompānijas SIA "GFK Custom Research Baltic" ("GfK Baltic") vadītāja Iluta Skrūzkalne.
Viņa atzina, ka ir bijuši vismaz trīs gadījumi, kad cilvēki tautas skaitītājiem atteikuši interviju, paužot savu aizvainojumu pret valsti ar tekstu: "Šī valsts man neko nav devusi, lai man arī neko neprasa".
Ar cerību, ka varbūt būs pārdomājuši, pie šiem cilvēkiem tautas skaitītāji atkārtoti dosies pēc mēneša.
Skrūzkalne gan aicināja citus iedzīvotājus, pie kuriem tautas skaitītāji vēl nav ieradušies, būt atsaucīgiem un saprotošiem, sniegt interviju un aptaujā norādīt precīzus datus, lai tos pēc tam varētu izmantot valsts ilgtermiņa attīstības plānošanā, jo patlaban nereti attīstības plāni un tiem nepieciešamie budžeti tiekot balstīti neprecīzā informācijā.
Fiksēts arī viens gadījums, kad Limbažos tautas skaitītājam rokā iekoda suns. Par šo gadījumu jau tiek kārtota apdrošināšana. Skrūzkalne teica, ka no suņa uzbrukuma cietušais tautas skaitītājs nav guvis nopietnus savienojumus un darbu turpina.
Skrūzkalne apgalvoja, ka pirmās piecas tautas skaitīšanas otrās kārtas dienas ir aizvadītas labi un viss noritot pēc plāna - iedzīvotāji ir aktīvi un lielākoties arī patīkami.
Datortehnika esot kārtībā un vēl nevienu tautas skaitītāju nav pievīlusi. Arī atbildēt uz kurioziem jautājumiem tautas skaitītājiem nenākas bieži, jo cilvēki uzdod praktiskus jautājumus, piemēram, vai jāpieskaita arī mazi bērni.
Katrā no 37 reģioniem atteikušies no tautas skaitītāja darba esot aptuveni divi cilvēki, kuri jau esot aizvietoti.
Tā kā internetā saskaitījās aptuveni 30% valsts iedzīvotāju iepriekš plānoto 10% vietā, pastāv iespējamība, ka otrās kārtas izmaksas samazināsies.
Saskaņā ar CSP iepriekš sniegto informāciju, tautas skaitīšanas kopējais budžets no 2010.gada līdz 2013.gadam ir 6,5 miljoni latu. Par datu ieguvi tautas skaitīšanas otrajā posmā noslēgts līgums ar "GfK Baltic" 2,78 miljonu latu vērtībā.
Skrūzkalne gan norādīja, ka pagaidām gan vēl pāragri spriest, vai tiešām izmaksas samazināsies, jo pastāv vairāki finanšu riski. Galējās izmaksas būšot zināmas ne ātrāk kā jūnijā, kad "GfK Baltic" noslēgs projektu un konkretizēs visas izmaksas. Skrūzkalne solīja, ka ar visām otrā posma izmaksām iedzīvotāji varēs iepazīties arī publiski.
Kā ziņots, 17.martā sākas tautas skaitīšanas otrais posms, kura laikā līdz 31.maijam 1960 tautas skaitītāji dodas uz mājokļiem pie tiem iedzīvotājiem, par kuriem netika iegūta informācija tautas skaitīšanas pirmajā posmā internetā.
Tautas skaitītāji klauvēs arī pie to iedzīvotāju mājokļu durvīm, kuri par sevi interneta anketās būs norādījuši neprecīzus vai nekvalitatīvus datus.
